Mihails Rodins
Okupācija ir diezgan smags un jūtīgs jautājums, bet vajag domāt un publiskajā jomā runāt par to, ko mums šāds jautājums vispār dod. Drīzāk vajag domāt, kā iziet no ekonomiskās krīzes. Protams, Latvijā ir arī politiskā krīze. Mans optimistiskais scenārijs ir - pēc diviem mēnešiem Latvijā būs jauna valdība.
Latvijā agrāk ir pastāvējušas dažādas fobijas starp tautībām - visi latvieši tikuši saukti par fašistiem, visi Latvijas krievi - par «piekto kolonnu», diemžēl šādi stereotipi pastāv vēl tagad. Platforma, ka okupantu nav, ir laba, lai veidotu jauna veida politiku. Tomēr, ja integrācijas politikā arī turpmāk tiks uzsvērts tikai latviskums kā vienīgā vērtība, tas būs liels solis atpakaļ.
Tāpēc, ka Saskaņas centru nepaņēma valdībā, būs protesti, un tas diemžēl var apvienoties arī ar organizētu huligānismu, kā 13. janvārī vai Tallinas Bronzas kareivja naktī. Tādēļ jāmobilizē visi spēki cīņai par jaunu valdību, kurā būtu liberāli spēki, nevis radikāļi.
Ivars Ījabs
politologs, Latvijas Universitāte
Tas nenozīmē pilnīgi neko. Ministru kabineta mājaslapa ir pilna ar skaistiem dokumentiem, kuros kāds kaut ko apņemas darīt. Turklāt apgalvojums, ka okupantu nav ir tikai retorika, jo no juridiskā viedokļa nevienu nevar vainot, kamēr nav pierādīti viņa nodarījumi.
Tā ir tikai tāda smuka izrunāšanās, kas dzīvi pilnīgi nekādā veidā neietekmēs.