Pēc policijas teiktā, pusaudžu bandu kļūst vairāk, taču šī no citām atšķiras ar to, ka noziegumi tika plānoti teju kā pieaugušu laupītāju grupā.
Policijai jaunieši skaidrojuši, ka cilvēkiem Iļģuciemā un Imantā uzbrukuši, jo mēģinājuši lietot dzīvē kikboksa treniņos gūtās zināšanas. Šajā apkaimē šis ir jau otrais gadījums mēneša laikā, kad laupot pieķertas pusaudžu grupas. Janvāra pirmajā pusē aizturēja zēnus, kuri pie skolas bija aplaupījuši vienaudžus un mazākus bērnus. Šī jauniešu grupa gan ar jaunatklāto neesot saistīta.
Par pēdējo gadījumu Ļena Ķeine, Valsts policijas (VP) Rīgas Kurzemes iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšniece, atklāj: jaunākajam no puišiem ir 14 gadu, diviem - 15, grupas līderim - 16 gadu. Līderis policijas redzeslokā jau bija nonācis par iepriekš paveiktām zādzībām. Puiši atzinušies, un pret trim sākts kriminālprocess par piecām laupīšanas epizodēm, taču ceturtajam - jaunākajam grupas dalībniekam - piešķirts liecinieka statuss, jo fizisku spēku pret cietušajiem neesot lietojis. Puiši laupījuši mobilos telefonus un naudu, par iegūtajiem līdzekļiem pirkuši alkoholu un cigaretes. Policija novērtējusi, ka jaunieši nāk no sociāli labvēlīgām ģimenēm. Uzbrucējiem par pēdējo laupīšanas epizodi, kurā bija iesaistīts ierocim līdzīgs priekšmets, var draudēt brīvības atņemšana uz laiku no 10-17 gadiem, par pārējām - mazāks sods.
Tagad jaunieši atgriezušies skolās un turpina mācīties. Tiesa kā drošības līdzekli viņiem piemērojusi policijas uzraudzību. Policija aicina arī atsaukties citus iespējamos cietušos.
Nepilngadīgie laupītāji, pēc Ļ. Ķeines teiktā, nelikumīgi iegūto naudu sadalīja savā starpā un nolaupītos mobilos tālruņus pārdeva tikai vienam uzpircējam. Tas bija kāds 17 gadu vecs zēns, kuru policija pagaidām nav apcietinājusi. «Viņš saka: nezinājis, ka [uzpērk] zagtas mantas,» paskaidro L. Ķeine. VP Rīgas reģiona preses pārstāvis Toms Sadovskis par jauniešiem teic: «Lai arī viņiem nav nopietnas motivācijas, darbība progresēja kā nopietnām bandām.» Neoficiāli policija pieļauj, ka kopējā laupījuma vērtība ir ap tūkstoš latiem.
Krimināltiesību eksperts Andrejs Judins uzsver: «Jāatsakās no domas - būs cietums, būs labi, ir jādomā, ko darīt ar jauniešiem.» Kopš 2009. gadā pieņemtajiem grozījumiem Krimināllikumā brīvības atņemšanu nepilngadīgajiem piespriež īpašos gadījumus, parasti viņiem piemēro audzinošus piespiedu līdzekļus. Pašlaik ieslodzījuma vietā atrodas 40 nepilngadīgu zēnu un piecas meitenes, liecina A. Judina informācija.
Viena no motivācijām, kādēļ pusaudži iesaistās šādās bandās, ir vēlme iederēties grupā, uzskata psihoterapeits Uldis Ābele. Iespējams, viņi vēlas izrādīt varu pār citiem, nelikumīgi iegūt sev līdzekļus vai pazemot citus cilvēkus. Viņš atzīst, ka šādas grupas var sākt veidoties, ja nav bijuši līdzās, piemēram, vecāki vai treneris, vai cits pieaudzis cilvēks, kas jaunieti var ievirzīt citās nodarbēs, piemēram, sportā.