EM valsts sekretārs Juris Pūce norādīja, ka EM ierosinātais plāna galvenais uzdevums ir iegrožot tālāko elektrības obligātās iepirkuma komponentes (OIK) kāpumu 1,89 santīmu līmenī uz vienu kilovatstundu. Šim nolūkam uz četriem gadiem tiks ieviests subsidētās enerģijas nodoklis ražotājiem, samazināti atbalsta maksājumi lielajām koģenerācijas stacijām ar jaudu virs četriem megavatiem, kā arī izveidots Elektrības lietotāju atbalsta fonds, ar kura palīdzību elektrības tarifā lietotājiem tiktu kompensēta starpība starp reālo OIK un 2013. gada līmeni. Ierobežojot OIK kāpumu, EM cer sagatavot Latviju elektrības tirgus pilnīgai liberalizācijai un arī novērst straujāku elektrības cenu kāpumu nākamajos gados, skaidroja J. Pūce, norādot, ka prognozējamā elektrības cena mājsaimniecībām nākamgad ir 11,3 santīmi par kilovatstundu pretstatā aptuveni 11,6 santīmiem gadījumā, ja OIK netiktu iegrožots.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzsver, ka šobrīd pastāvošā elektrības ražošanas subsīdiju sistēma daļēji kalpo kā atbalsts siltumenerģijas lietotājiem atsevišķās pašvaldībās, tomēr šāda situācija nav pieļaujama, jo kopējā nasta uz visiem Latvijas elektrības patērētājiem ir kļuvusi par lielu. Tāpēc, pēc viņa domām, EM plāns ir jāievieš pēc iespējas drīzāk, lai «apturētu šīs nastas palielināšanos». Savukārt to, kā elektroenerģijas subsīdiju nastu pārdalīt un kā pasargāt lietotāju grupas, kurām elektrības cenas ir nozīmīgākas, var izlemt arī vēlāk, uzskata ministrs.
EM plāns asu pretestību ir izraisījis vienīgi atjaunojamās enerģijas ražotāju vidū - Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes loceklis Andris Kārkliņš norāda, ka jaunieviestā nodokļa dēļ Latvijā vairs netiks atvērtas jaunas biomasas elektrostacijas, bet daļa esošo nozares dalībnieku varētu kļūt maksātnespējīgi. Tiesa, EM, komentējot šo viedokli, norāda, ka jaunu šādu elektrostaciju būvniecība vairs netiek uzskatīta par vēlamu un ka Latvijai būtu jātiecas palielināt zaļās enerģijas īpatsvars siltuma, nevis elektrības ražošanā.
Ievērojami pielaidīgāks pret EM plāniem ir Siltumuzņēmumu asociācijas vadītājs Andris Akermanis, kurš norādīja, ka ierosinātais 5% nodoklis «nav pats lielākais ļaunums», jo tas veicinās siltuma cenu kāpumu tikai dažās pašvaldībās. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš norādīja, ka elektrības subsīdiju nodokļa radīto seku novēršanai pašvaldībās būtu jāmeklē līdzekļi valsts budžetā, jo tam nepieciešamais līdzekļu apjoms ir relatīvi neliels, bet sociāli nozīmīgs.