Nesen Leona Brieža atdzejojumā iznācis rumāņu XX gadsimta dzejnieka Džeordžes Vulturesku darbu krājums Ziemeļu aklais. Vienā no vārsmām ir šādas rindas: «Rakstīšana man nesagādā nekādu prieku. Tas ir tāpat, kā apmainīt autiņu gadsimtam.» Lai gan mērogs cits, līdzīgi var teikt par žurnālista darbu: nomaini vienus, teiksim tā, apskādētus pamperus ar tīriem - pēc neilga laiciņa tīrie atkal apskādēti...
Lai cik amizanti, šis poētiskais iesākums attiecas uz veidu, kādā vecā/jaunā valdība strādā ar nākamā gada budžeta projektu. Daudzkārt nācies rakstīt (mainīt pamperus), ka paši varas pārstāvji varētu mazināt pārpratumus, atsvešinātību varas un sabiedrības attiecībās, ja tajās būtu vairāk atklātības un patiesas vēlmes informēt, izskaidrot. Kas to deva - atkal pamperi pilni...
Var saprast, ka sīvākās debates par liesā budžeta sadalīšanu starp ministrijām notiek aiz slēgtām durvīm - kaut vai tādēļ, lai stīvēšanās procesā kāds starprezultāts netiktu izrauts no konteksta. Labi. Bet kādēļ publika nevar iepazīties ar dokumentiem, kas sagatavoti, lai politiskajai elitei dotu priekšstatu par Latvijas ekonomikas stāvokli un prognozēm? Ja paveramies Ministru kabineta (MK) interneta vietnē, 10. novembra sēdes darba kārtībā redzam virkni vērtīgu informatīvo ziņojumu. Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2015.-2017. gadā. Fiskālo risku deklarācija. Par iespējām palielināt ieņēmumus. Par aktualizēto valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2015., 2016. un 2017. gadam. Diemžēl, ja vēlaties ar šiem dokumentiem iepazīties, tā arī paliekat citēto virsrakstu līmenī. Noslēpums. (Tas pats Finanšu ministrijas mājaslapā.)
Kāpēc?! Atkārtoju - var saprast, ka šo faktu vērtēšana notiek sēdes slēgtajā daļā, lai valdības locekļi strīdos justos brīvāki. Netiek prasīts, lai publiski tiktu salāgotas nozaru intereses, panākti kompromisi. Bet kas tik slepens pašā faktoloģijā un Finanšu ministrijas komentāros tai? Pamatā, uz kura balstoties tiek pieņemti būtiski lēmumi? Kāpēc ar šo informāciju nevar brīvi iepazīties, to apspriest ekonomisti, uzņēmēji - varbūt viņiem būtu kādi noderīgi priekšlikumi? Kāpēc 99,9% iedzīvotāju tiek uzskatīti par nejēgām, kurām pietiek ar selektīvi izvēlētiem skaitļiem preses relīzēs?
Presei, politiskajai opozīcijai utt. bieži tiek pārmesta paviršība, informētības trūkums šo politiskā teātra dalībnieku kritiskajās piezīmēs par valdības rīcību. Jā, bet ko jūs, valdošie, paši darāt, lai informācija būtu pieejama? Kārtējo reizi ķēzāt autiņos. Lai gan sen esat pārauguši to vecumu, kad tas ir normāli.