Lēmums par izmaiņām SVF tika pieņemts 2010. gada novembrī G-20 valstu vadītāju tikšanās laikā Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā, un drīz pēc tam tās saņēma arī SVF atbalstu. Reformām vajadzēja stāties spēkā 2012. gadā, tomēr ASV Kongress atšķirībā no B. Obamas administrācijas līdz pagājušā gada beigām atteicās atbalstīt izmaiņas, oficiāli aizbildinoties ar vēlmi kontrolēt ASV kā fonda lielākā donora līdzekļu izlietošanu, bet neoficiāli atzīstot, ka nevēlas vadošo attīstības lielvalstu pozīciju nostiprināšanos SVF.
Eksperti norāda, ka pozitīvs lēmums bija iespējams tikai pēc tam, kad kļuva acīmredzams, ka ar SVF reformu novilcināšanu neapmierinātās attīstības valstis, it īpaši tā dēvētās BRICS valstis (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika), sekmīgi veido pašas savas, tā dēvētajiem Bretonvudas institūtiem (SVF, Pasaules Bankai un citiem) alternatīvas finanšu struktūras - BRICS valstu rezerves banku un valūtu pulu, Āzijas Infrastruktūras attīstības banku un vēl citus.
Šā iemesla dēļ Kongresa lēmums tiek vērtēts galvenokārt kā mēģinājums panākt attīstības lielvalstis Bretonvudas sistēmā un mazināt alternatīvo finanšu struktūru nozīmi un ietekmi. Ir vērts piebilst, ka Kongresa lēmums par atbalstu reformām SVF tika pieņemts vienošanās starp ASV republikāņiem un demokrātiem ietvaros, kas paredz tieši Kongresa ietekmes palielināšanu uz ASV politiku fondā. Piemēram, turpmāk ASV valdībai nāksies septiņu dienu laikā informēt Kongresu par visiem iespējamajiem tā dēvētajiem nestandarta lēmumiem SVF, it īpaši par plāniem piešķirt kādai valstij lielākus aizdevumus nekā parasti.
Uz Eiropas un naftas valstu rēķina
Ievērojamas politiskās kaislības izraisījušais SVF reformu plāns paredz izmaiņas fonda pārvaldes struktūrā, arī pāreju uz vēlētu SVF izpildirektoru valdi (Executive Board), SVF pastāvīgo finanšu resursu palielināšanu no 238,5 līdz aptuveni 477 miljardiem SDR (Special Drawing Rights) jeb īpašo aizņēmuma tiesību, respektīvi, līdz aptuveni 669 miljardiem ASV dolāru (~ 617,39 miljardi eiro), kā arī izmaiņas fonda dalībvalstu kvotās (daļās, no kurām atkarīgs gan iemaksu apmērs, gan pieejamo līdzekļu daudzums) un balsstiesīgajās daļās, to vidū - vairāk par 6% daļu pārdali par labu attīstības ekonomikām. Šo izmaiņu rezultātā Ķīna gandrīz dubultos daļu skaitu SVF, šajā ziņā ieņemot trešo vietu fondā. Tāpat SVF lielāko akcionāru pirmajā desmitniekā jau esošajai Krievijai pievienosies arī Brazīlija un Indija, bet to pametīs Saūda Arābija un Kanāda. Ir vērts uzsvērt, ka attīstības valstu daļu palielināšana fondā paredzēta galvenokārt uz Eiropas ekonomiku un naftas eksportētājvalstu rēķina. Piemēram, Beļģijas daļu skaits SVF samazināsies par 0,59%, Vācijas - par 0,54%, Nīderlandes - par 0,34%, Francijas un Lielbritānijas - par 0,28% katrai, Šveices - par 0,24%. Savukārt naftas eksportētājvalstu kartelī OPEC dominējošā Saūda Arābija zaudēs 0,83% daļu.
Jāpiebilst - lai reformas stātos spēkā un sāktos to īstenošana, bija nepieciešams, lai pāriešanu uz vēlētu izpildirektoru valdi atbalstītu vismaz trīs piektdaļas fonda dalībvalstu (113 no 188 valstīm), kurām kopā ir vismaz 85% balsu fondā. Līdz pagājušajam gadam atbalstu izmaiņām bija apliecinājušas 147 valstis ar kopumā 77,25% balsu un ASV Kongress bija pēdējais šķērslis šīs reformas ceļā, turklāt jāuzsver, ka Kongresa iepriekšējā nostāja kavēja arī lēmumu par kvotu dubultošanu un kvotu pārdali stāšanos spēkā. Lai arī abu šo lēmumu akceptēšanai oficiāli bija nepieciešams tikai valstu ar kopumā 70% daļu fondā atbalsts, atbilstoši reglamentam izmaiņas nevarēja sākties līdz brīdim, kamēr nav apstiprināta un īstenota izpilddirektoru padomes reforma, pat neraugoties uz faktu, ka pagājušā gada sākumā abus šos lēmumus bija atbalstījušas 169 valstis ar kopumā 80,58% daļu SVF. Patlaban domājams, ka jaunais daļu un balsu sadalījums SVF stāsies spēkā jau šā gada laikā, lai gan konkrēti termiņi oficiāli nav izskanējuši.
BRICS pret Bretonvudas sistēmu
SVF kvotu un balsu skaita sistēmas reforma vienlaikus ievērojami palielina arī vadošo attīstības ekonomiku iespējas bloķēt tām netīkamu lēmumu pieņemšanu. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādījis, ka piecu BRICS valstu kopējais balsu skaits (kas nedaudz atšķiras no daļu jeb kvotu skaita) pēc reformas noslēgšanās būs 14,7%. Lai arī SVF lēmumu bloķēšanai nepieciešami 15% balsu, Krievijas ārlietu ministrs paudis pārliecību, ka nepieciešamības gadījumā BRICS valstīm nebūs problēmu ar trūkstošo balsu piesaistīšanu, jo vairāk par 0,3% balsu SVF saglabāsies virknei valstu, kuras tradicionāli iebilst pret Rietumu dominēšanu, piemēram, Irānai.
Rietumu ekspertu vairākums šāda veida izteikumus gan uzskata par populistiskiem un norāda - lai arī BRICS valstis vieno vēlme palielināt savu ietekmi globālajā politikā un ekonomikā uz Rietumu rēķina, to intereses ir pārāk dažādas un pretrunīgas, lai šīs valstis būtu gatavas regulāri uzstāties vienotā frontē.
Skeptiķi tikmēr norāda, ka vadošās attīstības valstis, neraugoties uz savstarpējām pretrunām, spējušas vienoties par Bretonvudas sistēmas finanšu institūtiem alternatīvu institūtu izveidi, kas jau drīzā laikā sāks reālu darbu. Šā iemesla dēļ, domājams, nākotnē tiks bloķēti tie SVF lēmumi, kas varētu negatīvi ietekmēt attīstības valstu izveidoto institūtu (un perspektīvā tiešu SVF konkurentu) darbību. Turklāt BRICS valstu politiskā sadarbība atrodas augstā līmenī, bet kopīgu interešu ir pietiekami daudz, lai šīs valstis spētu arī vienoties par kopīgu politiku reformētā SVF ietvaros. Šā viedokļa aizstāvji īpaši uzsver, ka BRICS Rietumos sākotnēji tika skatīta par formālu apvienību, kurai prognozēja īsu mūžu, tomēr attīstības lielvalstu sadarbības attīstība pārsteidza pat optimistus. Attiecīgi nav iemesla uzskatīt, ka BRICS valstis nav spējīgas vienoties par kopīgu rīcību SVF.
Vienlaikus fakts, ka attīstības lielvalstis drīzā nākotnē de facto iegūs iespēju kopīgiem spēkiem bloķēt SVF lēmumus, ekspertu vidū tiek vērtēts drīzāk pozitīvi nekā negatīvi. Veto tiesības fondā saglabās arī ASV, kuru balsu skaits mainīsies nenozīmīgi - no 16,7% līdz 16,5%, tāpat iespējas bloķēt fonda lēmumus paliek Eiropas Savienībai (kura gan tās praktiski neizmanto), un šāda situācija, pēc ekspertu domām, novedīs pie daudz izsvērtāku SVF lēmumu pieņemšanas. Ideālajā variantā SVF, kas bieži tiek apsūdzēts politizētu un tikai Rietumu interesēm atbilstošu lēmumu virzīšanā, būs spiests izvairīties no ekonomisko jautājumu politizēšanas.
Vēl jāpiebilst, ka attīstības lielvalstis, it īpaši Ķīna, kuras juaņa šā gada nogalē, visticamāk, kļūs par piekto pasaules rezerves valūtu, neslēpj, ka arī jaunais daļu skaits SVF neatbilst to reālajai nozīmei globālajā ekonomikā, bet esošā daļu noteikšanas formula ir netaisnīga. Tiesa, lielākās attīstības ekonomikas, it īpaši Krievija un Brazīlija, patlaban piedzīvo ne tos labākos laikus, kamdēļ sarunas par reformu turpināšanu varētu ievilkties vēl uz gadiem pieciem līdz desmit.