Pēc jauno domju sanākšanas tādas ir iesniegtas par varbūtējām nelikumībām septiņās pašvaldībās. Taču nevienā no tām VARAM nav konstatējusi pašvaldību likuma pārkāpumu, Dienu informēja ministra juridiskā padomniece Inga Antāne.
Ministrija bija saņēmusi iesniegumus par iespējamiem procedūras pārkāpumiem Jēkabpils, Liepājas, Ventspils, Bauskas, Līvānu, Stopiņu un Vaiņodes novada domēs. Vēstules pienākušas arī no Līgatnes novada iedzīvotājiem, taču tajās nav norādīti konkrēti likuma pārkāpumi, bet gan izteikta nožēla par domes priekšsēdētāja vēlēšanu iznākumu. Var secināt, ka rakstītāji ir bijušā mēra Aināra Šteina (Vienotība) atbalstītāji. Jau ziņots, ka ar vienas balss pārsvaru Līgatnes novada domes priekšsēža amatā ievēlēja Guntaru Pīpkalēju (LZS). No Liepājas un vēl vairāku pašvaldību opozīcijas deputātiem ir saņemti iesniegumi par likumā noteiktās līdzvērtīgas pārstāvniecības nenodrošināšanu komitejās. Savukārt par procedūras neievērošanu Jēkabpils domes sēdes sasaukšanā ministrijā ir vērsušies vietējo mediju pārstāvji, kuriem nav bijis pietiekami laika iepazīties ar sēžu materiāliem, jo tās sasauktas viena pēc otras.
Ministrija vairāku sūdzību iesniedzējiem jau nosūtījusi atbildes, pārējiem tās vēl gatavo, taču likuma pārkāpumus domju darbā tā nav konstatējusi. Cita lieta, ka iesniegumos atspoguļotās situācijas atklāj nepilnības pašvaldību likumā, kura normas var plaši interpretēt, atzina ministra pārstāve I. Antāne. Piemēram, katram deputātam ir jādarbojas vismaz vienā komitejā un iespēju robežās jānodrošina partiju pārstāvniecība komitejās proporcionāli ievēlēto deputātu skaitam. Pieci no Reformu partijas ievēlētie Liepājas domes deputāti uzskata, ka viņiem domes komitejās ir skaitliskajai pārstāvniecībai neatbilstoši maza ietekme. I. Antāne atzīst, ka likumā ir nepieciešami grozījumi, lai noteiktu precīzāku regulējumu, un tie drīzumā tiks gatavoti. Deputātu ietekme komitejās ir būtiska, un koalīciju veidošanā tas bija viens no politiskās tirgošanās objektiem, jo deputātiem ir svarīgi piedalīties lēmumu pieņemšanā Finanšu, Izglītības vai Sociālo lietu komitejā, nevis, piemēram, «kādā mazsvarīgā citplanētiešu izpētes komitejā», kā ironiski tika ilustrēta šīs problēmas nozīmība.
Liepājas domnieks Jānis Vilnītis (RP) atbildi jau ir saņēmis, bet tā viņu neapmierina. Tāpēc politiķis nākamajā nedēļā plānojis tikties ar ministrijas pārstāvjiem, lai izteiktu savu viedokli par nepieciešamajām izmaiņām likumā. Savukārt Ventspils domes opozicionāri jau ir nosūtījuši ministrijai nākamo sūdzību, kurā lūdz vērtēt kārtējo neparasto situāciju. Ventspils domes sēdes vada nevis priekšsēdētājs A. Lembergs, bet viņa pirmais vietnieks Jānis Vītoliņš vai kāds cits viņa vietnieks. Ierastā prakse ir, ka vietnieki pārņem sēdes vadību, ja domes priekšsēdis sēdē nepiedalās, bet Ventspilī tas notiekot, A. Lembergam klātesot. Lūgts atgādināt pirmās sūdzības būtību, Ventspils domes deputāts Aivis Landmanis (Reformu partija) Dienai sacīja: «Lembergs saņēma bučas un puķes, bet nepārņēma sēdes vadību. Mums nebija skaidrs, kāpēc viņš neturpina vadīt sēdi.» Ar šo vaicājumu Ventspils opozicionāri vērsās VARAM.
Ikvienam Ventspils domes deputātam gan varētu būt zināms, ka A. Lembergs nevar vadīt domes darbu, jo kā smagos noziegumos apsūdzētai personai viņam piemērots drošības līdzeklis, kas liedz to darīt. Te vietā ir cits jautājums - kāpēc viņš atkal ir ievēlēts par domes priekšsēdētāju. Uz to viņa atbalstītāji no partijas Latvijai un Ventspilij pēc pirmās sēdes Dienai atbildēja, norādot uz lielo vēlētāju atbalstu un gadiem ieilgušo tiesvedību. Taču, kamēr cilvēka vaina neesot pierādīta, nevarot viņam liegt baudīt vēlētāju uzticību un uzņemties ar to saistīto atbildību, iepriekš skaidroja mēra partijas biedri, kam domē ir vairākums.