Izskan brīdinājumi, ka Krievijas militārās lidmašīnas notriekšana var negatīvi ietekmēt sarunas par pilsoņkara pārtraukšanu Sīrijā un izjaukt iespējamo rietumvalstu militāro sadarbību ar Krieviju cīņā pret teroristisko organizāciju, kas sevi dēvē par Islāma valsti.
Dažādas versijas
Krievijas gaisa spēku iznīcinātājs Su-24, kas iesaistīts uzlidojumos Sīrijā, tika notriekts otrdienas rītā, kad tas kopā ar vēl vienu iznīcinātāju bija devies misijā uz Sīrijas ziemeļaustrumiem, kur norisinās cīņas starp Krievijas atbalstītajiem Sīrijas valdības spēkiem un dumpiniekiem.
Turcija apgalvo, ka Krievijas militārās lidmašīnas šķērsojušas Turcijas gaisa telpu, neraugoties uz vairākiem turku brīdinājumiem, ka tās atrodas ļoti tuvu Turcijas robežai. Viena no lidmašīnām esot ātri pametusi Turcijas gaisa telpu, bet otra vēl kādu brīdi uzkavējusies, tāpēc divi turku iznīcinātāji F-16 bijuši spiesti atklāt uguni.
Turki uzstāj, ka Krievijas lidmašīna apšaudīta, kad tā atradusies Turcijas teritorijā. Turpretī izdevums Hurriyet norāda, ka Turcijas Ģenerālštāba izplatītajās radaru izdrukās redzams, ka krievu iznīcinātājam trāpīts, kad tas atradies Sīrijas gaisa telpā.
Krievijas Aizsardzības ministrija noliedz, ka tās militārie lidaparāti būtu pārkāpuši Turcijas gaisa telpu. Maskava arī apgalvo, ka turku piloti pirms apšaudes nemaz neesot mēģinājuši nodibināt kontaktu ar krievu pilotiem.
Krievija vakar paziņoja, ka viens no notriektā Su-24 pilotiem - kapteinis Konstantīns Murahtins - «sveiks un vesels» nogādāts Krievijas gaisa spēku bāzē Sīrijas pilsētā Latākijā. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstījis, ka viņš izglābts pēc 12 stundu ilgas Krievijas un Sīrijas specvienību operācijas.
Otrs lidmašīnas pilots - pulkvežleitnants Oļegs Peškovs - tika nogalināts, kad viņu ārkārtas piezemēšanās laikā apšaudīja nemiernieki. Krievijas prezidents V. Putins parakstījis rīkojumu par O. Peškova apbalvošanu ar Krievijas varoņa titulu.
Plānota provokācija
Kremļa saimnieks V. Putins, kurš otrdien dažas stundas pēc Su-24 notriekšanas paziņoja, ka tas bijis «dūriens mugurā no terorisma atbalstītājiem», trešdien apvainoja Turcijas līderus savas valsts sabiedrības radikalizācijā. «Problēma nav vakar pieredzētā traģēdija. Tā ir daudz dziļāka. Mēs novērojam, ka pašreizējie Turcijas līderi vairāku gadu garumā ir apzināti atbalstījuši savas valsts islamizāciju,» viņu citē ziņu aģentūra TASS.
Reaģējot uz iznīcinātāja notriekšanu, Krievija paziņojusi, ka Sīrijā izvietos savu modernāko pretgaisa aizsardzības sistēmu S-400, bet vienam no lielākajiem Krievijas jūras spēku kuģiem - kreiserim Moskva -, kas atrodas Vidusjūrā, dota pavēle noenkuroties netālu no Turcijas teritoriālajiem ūdeņiem. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs teicis, ka Krievija negrasoties karot ar Turciju, neraugoties uz to, ka lidmašīnas notriekšana esot bijusi «plānota provokācija», vēsta BBC.
Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs brīdinājis, ka Turcijas uzņēmumiem var tikt liegta pieeja Krievijas tirgum, kas ir ļoti nozīmīgs turku būvuzņēmumiem. Krievijas lielākie tūroperatori jau ir atcēluši tuvākos braucienus uz krievu iecienītajiem Turcijas kūrortiem. Tikmēr vairāki simti protestētāju trešdien ar akmeņiem, olām un krāsu bundžām apmētājuši Turcijas vēstniecības ēku Maskavā.
Sabiedroto atbalsts
Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu trešdien paziņoja, ka Ankara nevēlas eskalēt saspīlējumu ar Maskavu. «Krievija ir mūsu draugs un kaimiņš. Bet mūsu drošībai, tāpat kā jebkuras draudzīgas valsts drošībai, jābūt balstītai uz starptautisko likumu ievērošanu. Ir normāli, ka mēs aizsargājam savu nacionālo gaisa telpu,» sacīja A. Davutoglu, uzstājoties parlamentā.
Arī Turcijas prezidents R. T. Erdogans apgalvo, ka nevēlas pasliktināt attiecības ar Krieviju. «Turcija nekad nav devusi priekšroku spriedzei un krīzēm, tā vienmēr ir atbalstījusi mieru un dialogu,» viņu citē AFP. «Bet nevienam nevajadzētu cerēt, ka mēs klusēsim, kad tiek apdraudēta mūsu robežu drošība un suverenitāte.»
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paudis atbalstu organizācijas dalībvalstij Turcijai, norādot, ka visas alianses locekles atbalsta Turcijas teritoriālo integritāti. Arī ASV prezidents Baraks Obama paziņojis, ka Turcijai ir tiesības aizstāvēt savu teritoriju un gaisa telpu.
Irāna uzskata, ka Krievijas lidmašīnas notriekšana «sūta nepareizus signālus teroristiem» un varot eskalēt krīzi Sīrijā. Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka notikušais var apgrūtināt centienus politiskā ceļā izbeigt karu Sīrijā, vēsta Reuters.