Baktērijas nenomazgāsi
Kā Dienai stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas virsārste un bērnu infektoloģe Gunta Laizāne, ļoti daudzi gadījumi šogad bijuši saistīti ar veikalā nopērkamajiem augļiem. Respektīvi, veikalos ļoti bieži cilvēki augļus un ogas ņem bez speciāliem cimdiem un tos pārkrauj, meklējot sev tīkamākos, taču, vēlāk, ēdot augļus, pastāv risks inficēties ar baktērijām. Citi cilvēki, iespējams, ir saslimuši, nepietiekami mazgājuši rokas un uz viņu rokām ir slimības bakteriālais ierosinātājs, kas paliek, piemēram, uz pārkrāmētajām zemenēm veikala plauktos. Būtībā inficēti tiek pārtikas produkti, un citi cilvēki tos ieliek iepirkumu groziņā un mājās apēd, dažreiz pat nemazgātus.
Latvijā no baktērijām visbiežāk sastopama salmonella, un tieši zemenes šogad bijušas viens no tādiem produktiem, kas izraisījušas saslimšanu. Kā atzīmē speciāliste, zemene ir oga, no kā var noskalot smiltis un redzamus netīrumus, bet principā slimību ierosinātājus no tās nomazgāt nevar. Līdzīgi ir ar persikiem, nektarīniem, jāņogām un citām ogām. Piemēram, ērkšķogas var applaucēt ar karstu ūdeni, jo tās apvalciņš ir stingrāks, bet ar mīkstajām ogām un augļiem to nedarīs. Līdz ar to ļoti ieteicams būtu ogas un augļus veikalā pārkrāmēt un izvēlēties, izmantojot speciālos cimdus vai to pašu celofāna maisiņu. Tas attiecas arī uz citiem vaļējiem, sveramiem produktiem, piemēram, cepumiem.
Ja organisms inficējies ar salmonellu, tad slimība neatkarīgi no tā, ir vasara vai ziema, sākas vienādi, skaidro G. Laizāne. Parādās augsta temperatūra, iespējama vemšana, izteiktas sāpes vēderā, ir šķidra vēdera izeja ar asins piejaukumu, un, ņemot vērā slimības smaguma pakāpi, piemērojama attiecīga ārstēšana. Pēc speciālistes ieteikumiem, ja saslimis bērns, pie ārsta jāvēršas noteikti, bet arī pieaugušajiem būtu jāprasa padoms ārstam. Vienmēr gan nav jāārstējas slimnīcā, jo šī slimība nav obligāti jāuzveic ar antibiotikām - slimība pati nāk un pati iet. Ir tikai īpaši gadījumi, kad jāizmanto antibakteriālā terapija.
Ārste atgādina, ka nedrīkst arī aizmirst par parazitāro zarnu infekciju radītajiem riskiem. Parazītus nereti var iegūt, piemēram, tieši no dārzā audzētām, nemazgātām salātlapām, īpaši, ja dārza tuvumā ir arī dzīvnieki - kaķi un suņi, kā arī mājputni. Parazītus iegūt var arī no tām pašām zemenēm, kas nav mazgātas. Pie zarnu infekcijām pazīmes ierasti ir vienādas - vemšana, sāpes vēderā, caureja un paaugstināta temperatūra, bet parazītu gadījumā temperatūras var arī nebūt, taču var būt ilgstoša šķidra vēdera izeja.
Ogas pa saujiņai
Runājot par vasarā dārzā sastopamajiem labumiem, nepietiek, ka cilvēks tos nomazgā, attiecībā uz bērniem jāatceras arī tas, ka maziem bērniem nav ieteicams ēst ogas un dārzeņus lielos daudzumos. G. Laizāne skaidro, ka te vērā jāņem bērna vecums. Bērnam jābūt tādā vecumā, ka viņa kuņģa un zarnu trakts ir gatavs pieņemt šīs ogas lielā daudzumā. Turklāt cilvēkiem atšķiras izpratne par to, kas ir liels daudzums. Kā skaidro ārste, ja runa ir par jāņogām, tad bērnam arī saujiņa ogu būs ļoti daudz. Ja runa ir par zemenēm, tad daudz būs arī desmit ogas. Vērtējot pēc vecuma, ogas sākt ēst varētu aptuveni gada veci bērni. Taču arī tad tai vairāk būtu jābūt ogu nogaršošanai. Speciāliste piebilst, ka, neskatoties uz to, ka augļus un dārzeņus iesaka sākt ieviest bērna uzturā sešu mēnešu vecumā, tiem jābūt termiski apstrādātiem produktiem, bet ar svaigiem ir citādi.
Ogas gan var ne tikai sagādāt problēmas bērna gremošanas traktam, bet arī izraisīt alerģijas. Tā kā šie produkti ir C vitamīnu saturoši un krāsaini, tie var izraisīt alerģiskas reakcijas, kas parādās uz ādas. Līdz ar to nekad nevajadzētu sākt ar lielu daudzumu ogu, bet pa vienai odziņai, vērojot bērna reakciju.
Nē bulciņām ar krēmu
Dārzā sastopamie labumi gan nav vienīgie, ar ko var uzņemt dažādas saslimšanas. Tieši karstais laiks iespaidu atstāj arī uz citiem pārtikas produktiem, kas karstuma ietekmē īpaši ātri bojājas. Šogad gan slimnīcā nonākuši mazāk bērnu ar šādām problēmām, jo gaisa temperatūra nav tik augsta, atzīmē G. Laizāne. Kļūdas, ko vecāki pieļauj, nereti vērojamas tieši piknikos, līdzi paņemot salātus ar majonēzi vai krējumu, jogurtus, bulciņas ar vārīto krēmu vai līdzīgu pildījumu. Šiem produktiem pietiek ar mazāk kā divām stundām lielā siltumā, lai tie nebūtu lietojami. Būtībā īpaša vērība jāpievērš visiem produktiem, kam ir īss derīguma termiņš. Īpaši vasarā šos produktus ilgāk lietot nedrīkst. Savukārt dodoties pārgājienos vai, piemēram, pie jūras, līdzi būtu jāņem tādi produkti kā augļi, maize un starp maizes šķēlēm ielikts siers - produkti, kas nedod mitrumu, nesamirkst un neuzkarst. Produkti, kur ir majonēze, krējums vai kaut kāds krēms, ir tie, kuros saules siltuma ietekmē var vairoties baktērijas.
Speciāliste, runājot par bērnu veselības problēmām, uzsver, ka bērnam ļoti ātri var sākties atūdeņošanās. To veicina nepareiza bērna dzirdināšana vai uzmanības nepievēršana tam, ka bērns strauji zaudē šķidrumu, esot vemšanai vai šķidrai vēdera izejai. Te pieaugušo un bērnu salīdzināt nevar. «Pieaugušajiem trīs reizes izvemties neko nenozīmē, bet bērns var nonākt atūdeņošanās stadijā. Līdz ar to palīdzība būs nepieciešama uzreiz, nevis vakarā, kad vecāki izdomās atgriezties no izklaides vietas. Tam jāpievērš ļoti liela uzmanība, jo sekas var būt dramatiskas,» uzsver G. Laizāne.
Problēmas pēc ceļojumiem
Lai gan iepriekš pārsvarā runāts par bērniem, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas, Hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikas vadītājs Aleksejs Derovs Dienai atzīmē, ka tas pats attiecas arī uz pieaugušajiem. Savukārt specifiskākas problēmas vasarā ir saistītas ar ceļošanu. A. Derovs tās sauc par «ceļotāju caureju», ar ko biežāk ārsti sastopas tieši ambulatorajā praksē. Respektīvi, cilvēkiem, kuri atgriežas no tāliem reģioniem, īpaši austrumu valstīm un Vidusāzijas, rodas veselības problēmas, jo, atrodoties ārzemēs, nav ievērotas sanitārās normas. Piemēram, lietots uzturā ūdens, kas nav piemērots dzeršanai. Tāpat var iegūt dažādus vīrusus, kas visbiežāk ir vēdera vīruss. Ceļojuma laikā arī darbojas vairāki faktori, kas var pavājināt imunitāti.
Runājot par situāciju Latvijā, A. Derovs atzīmē dārza svētkus, kur nereti tiek grilēta gaļa un lietots alkohols. Rezultātā slimnīcā ienāk vairāk pacientu ar akūtu aizkuņģa dziedzera iekaisumu. Tas izraisa sāpes, sliktu dūšu, vemšanu, šķidru vēdera izeju un paaugstinātu temperatūru. Tāpēc cilvēkiem būtu vairāk jādomā par to, ko viņi uzturā vienlaikus lieto.