Romas pāvestu ievēlēja slēgtās vēlēšanās. SAB direktoru Jāni Maizīti - atklātās. Kurš balsošanas veids ir demokrātiskāks?
Man ir svarīgas ticīgo jūtas. Tāpēc nerunāšu par reliģisko aspektu. Par demokrātisko.
Kardināli lapiņā var ierakstīt jebkuru vārdu. Bet kā iespējamie visbiežāk tika minēti trīs kandidāti. Un neviens iepriekš nezināja, kurš būs pāvests. Uz SAB direktora amatu kandidēja viens kandidāts. Un visi jau iepriekš zināja, kurš būs SAB vadītājs.
Pirmajā gadījumā balsojumam bija demokrātiskas izvēles jēga. Otrajā tikpat labi varēja nodziedāt - augstu laimi, prieku. Jo jautājums jau bija izšķirts pirms tam, kad par to nobalsoja tie, kuriem ir Satversmes dots mandāts par to balsot.
Vai atklātums balsojumā ir veicinājis demokrātiskumu? Atklātā balsojumā parādās spiediena ietekme no malas. Balsotāju ietekmē tā saucamā sabiedriskā doma. Ne velti kardināli ieslēdzas Siksta kapelā. Balsotāju var ietekmēt frakcija, partija, valdība. Sieva, draugi un radi. Jebkura grupa, kas balsotājam ir svarīga. Atklātā balsojumā ir skaidri redzams, kā kurš ir nobalsojis. Un tieši tāpēc arī iespējamais naudas devējs var skaidri redzēt, vai solījums viņam ir izpildīts.
Mēdz sacīt, ka atklātos balsojumos varot redzēt, kā tiek pildīti solījumi tautai. Taču es nekad neesmu redzējis, ka vēlēšanu solījumos būtu iekļauti, teiksim, ģenerālprokurora, kāda tiesneša vai SAB direktora vārdi.
Arī pirms aizklātām vēlēšanām Vatikānā kardināli apspriežas. Taču katrs balso vienatnē. Te parādās brīvības, sirdsapziņas un atbildības lauks. Parādās izvēle.
Arī Saeimas vēlēšanas notiek aizklāti. Jūs nestāvat Doma laukumā un neceļat roku, bet atrodaties vēlēšanu kabīnē viens.
Tieši aizklātā balsošana ir attīstītāka demokrātijas forma. Diemžēl Latvijā tiek veicināta kustība pretējā - pūļa demokrātijas - virzienā.