Taču, veselīgam, zaļam dzīvesveidam kļūstot arvien populārākam, ir ģimenes, kas pilnībā pārgājušas uz veģetāru ēdienkarti. Šoreiz MiniDiena ciemojās ģimenē, kas piekopj svaigēdāju uztura tradīcijas.
Aigars Rostovskis ir uzņēmējs un daudz ceļo, bet viņa dzīvesbiedre Guna patlaban apgūst tradicionālo medicīnu Latvijā, paralēli tam Indijā un Austrālijā studējot naturopātiju - praksi, kas māca caur uzturu, procedūrām, dienas ritmu sakārtot organismu, nodrošinot tā pilnvērtīgu funkcionēšanu ilgtermiņā. Ģimenē aug divgadīga meitiņa Enia.
Kā jūs kļuvāt par svaigēdājiem?
Guna. Ceļš uz svaigēšanu mums bija diezgan tipisks, kā daudziem - caur veselības problēmām. Meklējot tām risinājumu, atradām veidu, kā, mainot uztura paradumus, var uzlabot veselību, un pamazām nonācām pie svaigēšanas. Aigars to izmanto kā ikdienas ēdienkarti, mēs ar Eniu kombinējam arī ar termiski apstrādātiem produktiem, bet uzturs ir veģetārs, izslēdzot gaļu, olas un zivis. Ārsti, kas seko līdzi bērna attīstībai, redz, ka nav problēmu, analīzes neuzrāda nekādas novirzes, vitamīnu trūkumu.
Par kolu un našķiem droši vien viedoklis ir visiem vecākiem, bet kas slikts termiski apstrādātā pārtikā?
Guna. Termiski neapstrādāts uzturs satur dabīgos fermentus, kas palīdz uzturvielām sadalīties un uzsūkties mūsu organismā, tā varam izmantot tās maksimāli efektīvi līdz pat šūnu līmenim. Termiski apstrādātā pārtikā fermenti mainās, un organismam jāpatērē papildu enerģija, lai uzturvielas uzsūktu, turklāt, termiski apstrādājot produktus, iet bojā daudz vitamīnu.
Vesela saldumu industrija strādā pie jaunām garšām, koša iepakojuma, lai konfektes, čipsus un citus našķus bērni iekārotu aizvien vairāk. Vai ir reāli cerēt, ka bērns izaugs un neko no tā nepagaršos?
Guna. Bērns ir mūsu spogulis, kopē visu to, ko vecāki dara. Mēs mājās neēdam ne šokolādi, ne bezē cepumus, ne čipsus, līdz ar to Enia lielveikalu plauktos esošos našķus neuztver kā kaut ko ēdamu, drīzāk krāsaino iepakojumu aplūko kā rotaļlietu. Nav šaubu, ka kaut kad dzīvē viņa nogaršos arī Makdonalda pārtiku un, visticamāk, ne to vien.
Aigars. Cilvēki būvē biznesu, un viņus interesē pārdot. Jo nezinošāki būs patērētāji, jo vairāk naudas industrija iegūs. Neveselīgs uzturs, alkohols un vecuma galā milzīgs daudzums zāļu... Kad cilvēks ir jauns, protams, gadās, ka viņš apēd arī visādu drazu, bet, manuprāt, ir svarīgi, ka viņš to apzinās, nevis domā, ka cīsiņš un pelmenis ir pilnvērtīga pārtika.
Guna. Latvijā zinu daudzus vecākus, kas veido aktīvistu kustības, domā progresīvi par dažādām ar bērnu attīstību saistītām jomām. Ir cilvēki svaigēdāji, kuriem aug veseli, skaisti, apmierināti un labi attīstīti bērni. Tā ir stereotipu maiņa!
Viesībās, kādā pasākumā, protams, ir arī neveselīgie našķi, un tos apēd arī Enia, bet ir gadījies, ka viņa pēc tam jūtas slikti, cieš no vēdersāpēm. Es cenšos viņai skaidrot, kāpēc tā notiek. Nākamajā reizē meita jau zina, ka šokolāde, cepumi, čipsi ir fui.
Mājās kā našķi starp ēdienreizēm Enia prasa burkānu, ķirbīti, dateli. Arī saldumus var gatavot veselīgi un ļoti garšīgi!
Dārziņā Enia pagaidām neiet, bet apmeklē nodarbības estētikas skoliņā, arī vingrošanu. Diemžēl es neredzu iespēju mūsu praktizēto ēdienkarti īstenot valsts dārziņā, bet privātajos gan ir iespējas izvēlēties.
Nenoliedzami arī ģimenes budžets un fakts, ka vecākiem nākas daudz strādāt, līdz ar to atlicinot mazāk laika saimniekošanai virtuvē, ietekmē to, kas tiek likts galdā.
Guna. Manuprāt, svaigēšana un veģetārisms nav dārgāks kā gaļēdāju uzturs. It sevišķi sezonā, kad sākas svaigo salātu, dārzeņu un ogu laiks. Daudz ko labu var iegādāties kaut vai tirgū, meklējot, iepazīstot zemnieku saimniecības, kas audzē kvalitatīvu produkciju. Ja cilvēks grib, viņš atradīs iespēju, kā savas vajadzības realizēt.
Kā ir ar ēdienu izvēli, kad nākas iestiprināties ārpus mājas?
Guna. Dodoties ceļā vai uz kino, līdzi ņemam svaigus burkānus, banānus, riekstus un ābolus - citi grauž popkornu un našķus, bet mēs burkānus.
Aigars. Reizēm šķiet - ēst veselīgi ir teju antisociāli. Mani draugi ir pieraduši pie manām «dīvainībām». Es pats plānoju savu dienas ritmu un visu laiku zinu, kādas būs manas gaitas. Paņemu līdzi, ko ēst.
Ēšana taču ir ne tikai enerģijas ieguve, bet arī bauda!
Guna. Augļi, dārzeņi, ogas ir ļoti garšīgi! Dabīgas lietas ēdot, tām izjūtam izteiktāku garšu. Ar tīru organismu, kad garšas kārpiņas nav notrulinātas ar sāli, garšas pastiprinātājiem un visādu ķīmiju, arī dažādas garšas nianses var izbaudīt labāk.
Kādas idejas no svaigēšanas jūs ieteiktu ģimenei, kurā aug mazi bērni?
Guna. Sākt rītu nevis ar brokastu maizīti, bet putru, pievienojot svaigas ogas, banānu, bumbieri, un nebojāt to, berot klāt cukuru. Sarīvē ķirbi ar burkānu, pieliec medu, un būs fantastiski salātiņi! Deserti - augļu želejas, izvēloties augļus, kam ir daudz pektīnvielu, kas veicina želēšanu. Piemēram, hurma - sablendē, un jau ir želeja! Uztaisi tai blendētu ogu mērci, un gatavs lielisks deserts! Nav jāpievieno ne želatīns, kurš tiek iegūts no dzīvnieku kauliem, ne saldinātāji un konservanti.
Saldējuma kokteiļa vietā - svaigi spiesta burkānu sula, kam pievienots piens, banāns, biešu sula. Sablendējot dzēriens ir salds, rozā un lieliski garšo. Parasti bērni lūdz papildporciju, nevis atsakās dzert. Iespringsti pāris minūtes ilgāk, nevis ķeries pie kāda pusfabrikāta.
Starp citu, gatavojot pēc svaigēšanas metodēm, virtuvē pavadu mazāk laika. Kad sāc, protams, ar recepšu grāmatu centies izmērīt proporcijas, bet, kad esi pieradis un brīvi improvizē, iet ātri!