Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts vairākkārt atzinis, ka uz strauju vēja enerģētikas attīstību raugās piesardzīgi. D. Pavļuts norāda, ka ir jāpārskata esošais atbalsta modelis, jo tas rada pārlieku strauju elektrības cenu kāpumu. Savukārt Nord Pool Spot elektroenerģijas biržas pārstāvji pievērš uzmanību tehniskajiem sarežģījumiem, ko radītu būtisks vēja enerģijas īpatsvara pieaugums reģiona energosistēmās.
Nozare politiski ierobežota
«Nozares attīstība pašā saknē politiski tiek ierobežota jeb ielikta rāmī, lai gan ilgtermiņa stratēģijā tai ir paredzēts atbalsts,» tā Dienai situāciju vēja enerģētikas attīstībā raksturo energouzņēmuma SIA 4 Energy un Latvijas Vēja elektroenerģijas ražotāju savienības valdes loceklis Toms Nāburgs, norādot, ka jau kopš 2011. gada maija Ekonomikas ministrija (EM) nav organizējusi konkursus tiesībām pārdot vēja elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Pēc T. Nāburga teiktā, valsts politiskā nostāja ir tāda, ka līdz 2016. gada 1. janvārim jauni konkursi netiks sludināti. Valsts ar šāda soļa palīdzību plānojot ierobežot obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kāpumu, tomēr T. Nāburgs uzsver, ka vēja elektrostacijas nevar vainot pie elektrības cenas kāpuma - 2012. gadā kopējā, obligātā iepirkuma ietvaros atbalstītajā apjomā vēja elektrostacijas veidoja tikai 4%, bet 73% saņēma gāzes koģenerācijas elektrostacijas.
Savukārt EM šobrīd tiecas ierobežot atbalstu vēja parkiem ar grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kuri paredz ieviest ierobežotu atbalsta termiņu - 20 gadus - elektroenerģijas ražotājiem un atņemt jebkādu atbalstu 14 vēja parkiem.
Elektropārvades sistēmas operatora ziņojumos kā vēl viens papildu ierobežojošais faktors vēja enerģētikas attīstībai minēts arī vājais elektropārvades tīkls Kurzemē, lai gan tieši tur ir koncentrēti lielākie vēja resursi. Tomēr plānotā 330 kilovoltu loka izbūve Kurzemē šo problēmu lielā mērā novērsīs.
Lielākai energoneatkarībai
Latvijas Vēja elektroenerģijas ražotāju savienības norāda, ka 2012. gadā valsts atbalsta maksājumus saņemošo vēja elektrostaciju jauda bija 59,6 megavati (MW), kas ir mazliet vairāk, nekā paredzēts valsts rīcības plānā atjaunojamās enerģijas jomā - saskaņā ar plānu tai 2012. gadā bija jābūt 49 MW. Vēja elektrostacijas Latvijā pērn saražoja 112 gigavatstundu jeb 1,5% no kopējās valstī patērētās elektroenerģijas.
T. Nāburgs uzskata, ka ilgtermiņā tieši vēja elektroenerģija varētu palielināt Latvijas energoneatkarību, samazinot lielo energoresursu importētāju ietekmi. To, ka vēja enerģija pat šobrīd ir starp konkurētspējīgākajiem ražošanas veidiem, apliecina arī Latvenergo dati par atbalsta apjomiem dažāda veida elektrostacijām.
Atjaunojamā enerģija un tās sniegtās iespējas jāskata ilgtermiņā, piemēram, vēja elektroenerģija 25-30 gadu griezumā izmaksā ap 3-4 santīmiem par kilovatstundu, uzsver T. Nāburgs un skaidro, ka «pirmajos gados tā ir dārgāka, jo jāsedz vēja parku izveidē investētie līdzekļi, taču nākamajos gados tās izmaksas ir zem biržas cenas, un tas ir būtisks ieguvums valstij un tās iedzīvotājiem».
SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers neslēpj, ka pašreizējais subsīdiju apjoms Latvijā vēja enerģijai ir pievilcīgāks nekā Igaunijā, tomēr investorus attur valdošā neskaidrība par to, kāda būs valsts politika nākotnē. Bez subsīdijām vēja enerģijas ražotnes investoriem nav pievilcīgas, skaidro J. Bethers un uzsver: «Tirgus cena šobrīd attur no investīcijām jebkādās elektrības ražotnēs.»
Pastāv liels izaicinājums
Lai gan Baltijas valstīs, gan arī Ziemeļvalstīs vēja elektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms joprojām ir neliels, tirgus eksperti uzsver, ka vēja elektrostaciju ietekme tirgū ir pamanāma. «Vēja elektrostaciju ražotā elektroenerģija ir subsidēta, un līdz ar to tās cena ir samērā konkurētspējīga, un attiecīgi vēja elektrostaciju izstrāde var veicināt cenu kritumu. Tas ir vērojams pat Baltijas tirgū,» Dienai uzsver Ziemeļvalstu enerģijas biržas Nord Pool Spot pārdošanas direktors Krievijā un Baltijas valstīs Hando Saters. Tajā pašā laikā viņš neslēpj - saistībā ar to, ka vēja elektroenerģijas izstrāde ir ļoti svārstīga un neprognozējama, tā rada arī lielus izaicinājumus tīklu operatoriem un tirgus dalībniekiem, jo ievērojami vairāk nepieciešams izmantot energosistēmas balansēšanas pakalpojumus. Piemēram, ir bijuši mirkļi, kad tirgus situācijas un tehnisku apsvērumu ietekmē Dānijas vēja elektroenerģijas ražotājiem savu saražoto elektroenerģiju nācies pārdot par cenu 200 eiro megavatstundā, un ražotāji bijuši spiesti piemaksāt par saražotās elektrības patēriņu, norāda H. Saters.
Arī Latvenergo izpētes un attīstības speciālists Valdis Gavars norāda, ka vēja enerģētika ir pakļauta nepastāvīgai izstrādei un tai nepieciešams uzturēt rezerves regulējošās jaudas. Ja vēja elektrostacijām būtu jāpiedalās tirgū ar citiem komersantiem līdzvērtīgiem noteikumiem, tām būtu jāuzņemas arī rezerves jaudu saistības, kuras radītu papildu izmaksas, uzskata V. Gavars.
Vēja enerģijas ražotāji gan uzskata, ka Latvijai, pateicoties tās lielajai hidroelektrostaciju jaudai, lielai problēmai ar energosistēmas balansēšanu nevajadzētu rasties. Tomēr balansēšanai nepieciešamās rezerves jaudas uzturēšana uzliek papildu ierobežojumus Daugavas hidroelektrostaciju izmantošanā, kas savukārt skar Latvenergo intereses.