Jāatgādina, ka no šā gada 1. janvāra mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu no 7000,01 eiro līdz 100 000 eiro noteikta likme 11% apmērā. Lai aprīlī mikrouzņēmumi varētu iesniegt atskaites Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ar 9% likmi, Valsts prezidentam likuma grozījumi būtu jāizsludina līdz 31. martam.
Problēmas ar MUN režīmu
Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) gan norāda, ka «pašreizējais MUN režīms rada nopietnus draudus valsts sociālā budžeta ilgtspējai».
FM uzskata, ka atgriezties pie 9% nodokļu likmes visiem mikrouzņēmumiem iespējams, ja līdztekus tiek pieņemti šādi noteikumi: profesionālo darbības jomu noteikšana, kurās nebūs tiesību izvēlēties MUN maksāšanas režīmu, tiesības piemērot MUN maksāšanas režīmu trīs līdz piecus gadus, kā arī pakāpeniski ieviest minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas būtu vienādas ar iemaksām, kuras tiek veiktas no valstī noteiktās minimālās algas. Minimālās iemaksas noteikšana gan attiektos uz visiem darba ņēmējiem, kas saņem mazāk par minimālo algu, ne tikai mikrouzņēmumos nodarbinātajiem.
FM uzskata, ka pašlaik MUN nepilda savu funkciju - atbalstu uzņēmējdarbības uzsācējiem, jo «91% no kopējā mikrouzņēmuma īpašnieku skaita vienlaikus bijuši vai ir dalībnieki arī citās saimnieciskās darbības formās. Tas nozīmē, ka pēc būtības šie mikrouzņēmumi dibināti ar mērķi nodalīt funkcijas un tādējādi optimizēt nodokļus». Te gan jāpiebilst, ka saskaņā ar FM datiem 38% mikrouzņēmumu darbinieku iepriekš nav bijuši nodarbināti septiņus mēnešus un ilgāk, bet 6% darbinieku mikrouzņēmums ir pirmā darbavieta.
A. Ašeradens arī norāda, ka pašreizējais MUN režīms veicina to, ka, piemēram, pieaug tādu nozaru skaits, kur mikrouzņēmumu apgrozījums pārsniedz 20%, līdz ar to ir risks, ka tas var kropļot godīgu konkurenci, jo pārējiem nozares dalībniekiem, kas nodokļus maksā parastajā režīmā, izdevumi ir krietni lielāki. FM pārstāvis arī norāda, ka sākotnēji juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšana netika paredzēta kā joma, kurā jāveido mikrouzņēmumi.
FM redzējums ir, ka pašlaik «MUN režīms rada iespēju jau aktīviem uzņēmējiem optimizēt nodokļus un jaunas darba vietas nerada. Tāpat grūti atrast pierādījumus tam, ka šis nodokļu režīms dotu būtisku impulsu tautsaimniecības attīstībai vai izlīdzinātu reģionālās atšķirības, jo 69% mikrouzņēmumu reģistrēti Rīgā. Tāpat pieaug sociāli nenodrošinātu strādājošo skaits».
Satrauc sociālās garantijas
Runājot par mikrouzņēmumu darbinieku sociālajām garantijām, jāteic, ka tās ir būtiski mazākas nekā pārējiem darba ņēmējiem. Labklājības ministrijas (LM) aprēķini rāda, mikrouzņēmumu darbinieku vidējais iemaksu apjoms ir 113 eiro, kas nozīmē, ka viņu pensijas var būt niecīgas.
Tam, ka jārisina mikrouzņēmumu darbinieku sociālo garantiju jautājumi, piekrīt arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns. Risinājumi, kā to darīt, gan varētu atšķirties, jo pašlaik ir bažas, ja tiks noteiktas minimālās sociālās iemaksas, kas būs tādas kā no minimālās algas, tad, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras (ZZS) vārdiem runājot, tas būs nāves spriedums mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro.
Iebildumus raisīja arī vēlme noteikt terminētas iespējas MUN režīmam. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzskata, vienmēr būs mazie ģimenes uzņēmumi, piemēram, lauku viesu māja vai krodziņš, kuri nekad neizaugs par lielu uzņēmumu un nekad savu darbību nepaplašinās, bet šādiem maziem ģimenes biznesiem noteikt terminētu MUN režīmu nebūtu pareizi. Tam piekrīt arī A. Ašeradens, kurš norāda, ka šādiem uzņēmumiem var noteikt izņēmumus. J. Endziņš arī nepiekrīt FM uzskatam, ka mikrouzņēmumi neveicina nodarbinātību, «jo 38% no to darbiniekiem pirms tam bijuši bezdarbnieki».
Mikrouzņēmuma Rū Komunikācijas īpašniece Rūta Grikmane atbalsta atgriešanos pie 9% likmes, bet ir visai skeptiska par FM priekšlikumiem. «Kādi būs kritēriji, pēc kuriem noteiks, kādās nozarēs drīkst būt mikrouzņēmumi? Kāpēc, piemēram, tikko augstskolu absolvējis jurists vai grāmatvedis nevarētu dibināt savu mikrouzņēmumu? Tāpat man, piemēram, nebūtu «paceļamas» minimālās sociālās iemaksas, kas noteiktas vienlīdzīgā apjomā ar iemaksām no minimālās algas,» bilst R. Grikmane. Paredzams, ka par FM priekšlikumiem vēl būs gaidāmas karstas diskusijas. Jāpiebilst, ka 2014. gadā Latvijā darbojās vairāk nekā 40 000 mikrouzņēmumu ar 102 000 strādājošo.