Priekšvēlēšanu periods ir laiks, kad esošie un topošie politiķi nesaudzīgi ņem nost maizīti žurnālistiem. Proti, nav noslēpums, ka mēs esam gatavi izteikties par jebkuru tēmu, pat ja īsti to nepārzinām, tāpēc ar neslēptām bažām jāvērtē, ka šo paradumu masveidā pārņem konkurenti - Saeimas deputātu kandidāti.
Piemēram, nu ir skaidrs, ka mums ir agrāk nenojausts prāvs cūkkopības speciālistu skaits, kuriem ir ko teikt, kā tie lopi epidēmijas ierobežošanas nolūkā izkaujami, dedzināmi, norokami utt. Un tās nav nekādas prātuļošanas, nē! Izrādās (sk., piemēram, vakardienas Saeimas plenārsēdi) politiķi ir braukuši, ar cilvēkiem «uz vietas» runājuši, taustījuši, ostījuši, «reālo situāciju» izpētījuši. Burvīgi.
Līdzīgi atklājies, ka Latvijā ir iepriekš neapzināti spēcīgi Krievijas ekonomikas eksperti, kuri skaidri zina, kad un kādas tieši pārtikas preces pazudīs no kaimiņzemes veikalu plauktiem, un kuru satriecošās analītiskās spējas arī ļauj prognozēt, kad tas viss pašai krievu tautai apniks un kā tā reaģēs.
Cienījamie kolēģi, neapstājieties pie sasniegtā! Ir pēdējais laiks doties uz sankciju skarto uzņēmumu cehiem, siltumnīcām vai ganāmpulkiem. Runājiet ar strādniekiem, menedžeriem, paturiet rokās, kas nu konkrētajā vietā paturams! Esmu pārliecināts, ka jums ir labas idejas par to, uz kādiem tirgiem Krievijas noraidītās preces vedamas, jūs lieliski orientējaties cenu veidošanas mehānismos, īsi sakot, jums ir ko teikt. Nāk 23. augusts - neaizmirstiet, ka sirdī visi esat vēstures zinātāji, visi esat piedalījušies PSRS sagraušanā, un jums atkal ir ko teikt. Laikus gatavojamies 1. septembrim - bez jūsu siltajiem vārdiem un padomiem (vienalga - par skolas somu smagumu, skolēnu maltīšu saturu vai sporta nodarbībām) šī diena būs nepilnvērtīga. Zvaniet nozaru asociācijām - tur noilgojušies uzklausīt jūsu izsvērtos un ļoti konkrētos priekšlikumus ceļu būvē, e-pārvaldē un ēku siltināšanā.
Svarīgi neaizmirst, ka tas viss nav nekāds populisms (nu labi - konkurentu gadījumā ir). Jūs vienkārši gribat uzzināt, kas cilvēkus satrauc, par ko viņi domā, kas viņiem svarīgs. Gribat uzklausīt un paši izklāstīt savus priekšlikumus. Tieši tagad. Un tas ir fantastiski, ka vienreiz četros gados kā krāšņs, diemžēl īslaicīgs zieds uzplaukst apziņa, cik gan Latvijā daudz taisnprātīgu, profesionālu un aktīvu cilvēku. Protams, mazliet skumji, ka šis pozitīvās enerģijas un intelekta uzliesmojums notiek tik reti, tādēļ (apzinoties priekšlikuma graujošo ietekmi uz žurnālista kā eksperta vietu sabiedrībā) varbūt vēlēšanas var rīkot biežāk? Jo ir tik skumji, ka jau 5. oktobrī, gluži kā pasakās pēc pusnakts, zieds aizvērsies un vairākus gadus mums nāksies iztikt bez šo izcilo personību zināšanām. Un pašas izcilās personības pilnīgi noteikti skums bez iespējas aprunāties ar mums.
Ja šis teksts izskatās kā ņirgāšanās, atvainojos - profesionāla nenovīdība dara savu.