Viens no viņiem 26. novembrī paredzētajā Vienotības kongresā varētu kļūt par partijas līderi. Tā ir dibināta uz Jaunā laika, Pilsoniskās savienības un Sabiedrības citai politikai bāzes. Paredzams, ka vienotā partija tiks reģistrēta 15. novembrī, tās pirmajā kongresā triju politisko spēku delegātu skaits varētu būt līdzīgs, nodrošinot arī visu triju partiju pārstāvniecību valdē.
Par līderi vienosies
Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete domā, ka par līderi vajadzētu kļūt V. Dombrovskim, jo - lai Vienotība nostiprinātos kā ietekmīgs politiskais spēks ilgtermiņā, ir svarīgi, lai tās priekšsēdētājam ir liels atbalsts sabiedrībā. S. Kalniete atgādināja, ka valdības veidošanā V. Dombrovskim, kuram arī starptautiski ir laba reputācija, bija dotas lielas pilnvaras un šoreiz viņš arī pats novadīja valdības veidošanas sarunas, kas bijušas vienas no grūtākajām vismaz pēdējo 10 gadu laikā. Ir cilvēki, kas domā, ka S. Āboltiņa kā līdere varētu veltīt vairāk laika partijas vadītājas pienākumiem. Lielu to daļu gan uzņemsies ģenerālsekretārs. Uz šo posteni būs izsludināts konkurss, kurā plāno pieteikties arī bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars - viņš reiz jau tandēmā ar S. Āboltiņu ir izvedis partiju no krīzes pēc šķelšanās un līderu iekšējām nesaskaņām. S. Āboltiņa ir gatava pretendēt uz priekšsēža amatu, bet uzsver, ka to izšķirs kongress, taču viņa ir pārliecināta, ka līdera izvēle nesaskaņas neradīs. Viņa piebilda: «Mēs ar Valdi nekonkurējam - mums katram ir sava kompetence.» S. Kalniete domā, ka abi potenciālie valdes priekšsēži varētu savstarpēji vienoties, bet viņa kongresā balsošot par to kandidātu, kuru izvirzīs valde, jo «tagad nav svarīgāka uzdevuma kā saglabāt partijas vienotību». Viņasprāt, Vienotība ir jaunā kvalitātē un ārkārtas vēlēšanas to saliedēja.
Vienotība uzskatāma par Saeimas ārkārtas vēlēšanu ieguvēju, jo tā ir saglabājusi arī divus augstākos amatus valstī - premjera posteni V. Dombrovskim un S. Āboltiņai iespēju palikt Saeimas priekšsēdei. Tas gan tika pretrunīgi vērtēts, jo koalīcija bija vienojusies šo amatu atvēlēt Zatlera Reformu partijai. Šķelšanos ZRP dienu pirms Saeimas sanākšanas vairāki Vienotības cilvēki izmantoja kā argumentu, lai koalīcijas vienošanos pārkāptu. Jānis Reirs atklāti atzina, ka ir balsojis pret Valdi Zatleru. Tam gan var būt arī personiski iemesli, jo J. Reira dzīvesbiedre Gunda Reire ir Saeimas priekšsēdes biroja vadītāja, kas viņa nebūtu, ja amatu pārņemtu V. Zatlers. Vienotība, iespējams, neiegūtu augsto posteni Saeimā, ja pa šiem gadiem pieredzējušie politiķi nebūtu apguvuši arī Latvijā raksturīgo konkurentu vai pat partneru politisko apspēlēšanu, no kā Jaunais laiks savulaik cieta pats.
S. Āboltiņa panākumus saista ar iekrāto pieredzi un prasmi mācīties no savām kļūdām. A. Kampars uzskata, ka «tas ir pārējo partiju nesaprotamās rīcības rezultāts», jo vēlēšanu uzvarētāji - Saskaņas centrs un ZRP - neprata vai nevēlējās izrādīt iniciatīvu, lai šo varu īstenotu. Pēc vēlēšanām skats uz Vienotību nebija tik cerīgs, jo pirmais, kas krita acīs, bija zaudēto mandātu skaits - 33 deputātu vietā ievēlēja tikai 20. Līdz ar to vairāki redzami politiķi palika ārpus Saeimas, kurā viņi lielāka vietu skaita gadījumā būtu iekļuvuši, piemēram, Sarmīte Ēlerte, Ingrīda Circene, Ints Dālderis. Par vēl lielāku triecienu varētu uzskatīt to, ka divi no trim apvienības līderiem - Ģirts Valdis Kristovskis un Aigars Štokenbergs - neiekļuva Saeimā un nebūtu tur arī, ja mandātu skaits būtu lielāks, jo vēlētājs pret viņiem bija īpaši kritisks. Pret A. Štokenbergu bija vērsta arī tā sauktā melnā kampaņa, savukārt Ģ. V. Kristovski, iespējams, paklupināja viņa neapdomīgie izteikumi un it kā tuvākie domubiedri, jo kā gan citādi mediju rīcībā varēja nonākt viņa vēstules, kas pieejamas partijas iekšējās sarakstes dalībniekiem. Ģ. V. Kristovskis pagaidām nesniedz nekādus komentārus, no viņa atturīgajiem izteikumiem noprotams, ka politikai viņa dzīvē vairs nebūs tik lielas vietas, lai gan uz valdi viņš varbūt arī kandidētu. S. Kalniete vēlētāju attieksmi pret Ģ. V. Kristovski uzskata par netaisnīgu, jo viņš esot izdarījis daudzkārt vairāk nekā daļa Saeimā ievēlēto. Viņa pieļauj, ka Ģ. V. Kristovskis vēl varēs atgriezties politikā, lai tajā kaut ko labu izdarītu. «Katram cilvēkam, ja viņš vēlas darboties komandā, tajā būs sava vieta - arī Ģirtam,» teica S. Āboltiņa.
Aptaujā apsteidz ZRP
Latvijas faktu aptaujā septembra sākumā par Vienotību bija gatavi balsot 13,9%, septembra beigās - 15,1%, bet oktobrī, tāpat kā vairāki politiskie spēki, arī Vienotība ir piedzīvojusi reitinga kritumu - to atbalsta 13,9%. Taču tas tomēr ir vairāk nekā Zatlera Reformu partijai, kuru Vienotība reitinga tabulā apsteigusi un kļuvusi par otru populārāko partiju pēc Saskaņas centra. LF direktors Aigars Freimanis reitingu kritumu saista ar pēcvēlēšanu atslābumu vairāku partiju elektorātos, bet Vienotība visos formātos savu ietekmi esot saglabājusi.
Lai ietekmi nosargātu, Vienotība nolēmusi izveidot ciešāku sadarbību ar cilvēkiem reģionos. No nākamā gada partijām ir paredzēts arī valsts finansējums, kas piesaistīts par partiju vēlēšanās nodoto balsu skaitam. S. Āboltiņa, kura jau kopā ar A. Kamparu sākusi apbraukāt nodaļas, noskaņota šos līdzekļus ieguldīt reģionu koordinatoru algošanai un nodaļu stiprināšanai. Sazinoties ar Vienotības cilvēkiem reģionos, nācās konstatēt, ka pašlaik valdošās elites saikne ar ierindas biedriem ārpus Rīgas ir vāja. Kāds Jaunā laika pārstāvis atzina, ka deputātus un ministrus ir tikpat kā neiespējami sazvanīt. Kad reiz bija vajadzīga palīdzība, savējie klusējuši, bet atsaukušies Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji, kuri labāk izprot lauku cilvēku dzīvi un vajadzības. Vilnis Špats no Cesvaines atzina, ka apgrūtinoša ir Madonas rajona Vienotības pārstāvju sapulces noorganizēšana, jo viņam nav izdevies iegūt Pilsoniskās savienības un Sabiedrības citai politikai biedru sarakstu, lai varētu viņus uzaicināt uz kopīgo sapulci. A. Kampars sola uzlabojumus šajās attiecībās, bet savus plānus neatklāj, ko var saprast. Viņa piedāvājumu pirmie uzzinās valdes locekļi, kam būs jāizraugās nākamais ģenerālsekretārs, kuram varētu būt vislielākā loma partijas nostiprināšanā un arī paplašināšanā vismaz līdz 7000 biedriem. Tagad Vienotībā ir nepilni 3000 biedru.