Lielākas vai mazākas iekšējās pretrunas ir pirms katrām vēlēšanām un visās partijās - arī Vienotībā notika savstarpējā cīņa, uzskata A. Brigmanis.
Vēl viens pārbaudījums zaļajiem zemniekiem priekšā - atrast savai pārstāvei tādu politisko grupu, kurā viņa tiek pieņemta un, kurā darbojoties, I. Grigule nekādā veidā nevarētu mest ēnu uz Zaļo un Zemnieku savienības tēlu Saeimas vēlēšanu kampaņā. Tajā partijai atgādinās arī tās startu EP. ZZS vadība aicinās kolēģi iekļauties Eiropas Liberāļu un demokrātu aliansē, kuras pārstāvji ZZS jau esot uzrunājuši, teica A. Brigmanis. Bija zināms, ka Eiropas liberāļu cerības saistījās ar Andra Bērziņa ievēlēšanu, kā arī ar partiju Latvijas attīstībai, kura neguva pārstāvniecību EP. Ja I. Grigule, ar kuru Dienai joprojām nav izdevies sazināties, iepriekš pieļāva, ka bez viņas iespaidīgās kampaņas ZZS vispār nebūtu iekļuvusi EP, tad Kārlis Seržants uzskata: «Ja šī kampaņa būtu līdzsvarotāka, saturīgāka un mazāk agresīva, tad varbūt ZZS rezultāti būtu daudz labāki.»
Bez kampaņas veiksmīgāk
Arī Vienotības panākumi pēc politisko konkurentu ieskata nes sev līdzi priekšā stāvošas grūtības, jo uz Saeimas vēlēšanām ir zaudētas divas lokomotīves - V. Dombrovskis un Artis Pabriks, kuri pievienosies kolēģiem Sandrai Kalnietei un Krišjānim Kariņam, kas jau strādāja EP. Tiesa, šādai varbūtībai Vienotība ir gatavojusies, piesaistot no Reformu partijas jaunus politiķus, kuri īsā laikā jau iejutušies Vienotībā, kā liecināja vērojumi vēlēšanu naktī. Partijai ir arī līgumi ar vairākiem politiskajiem spēkiem reģionos. Taču vēlētāji vispirms, visticamāk, gribēs saprast, kas būs Vienotības premjera kandidāts - Laimdota Straujuma, Solvita Āboltiņa vai varbūt vēl kāds cits.
Vēl nav zināms, vai uz Saeimu startēs Latvijas Reģionu apvienība, kuras līderis vēlēšanās bija Mārtiņš Bondars. Interesanti, ka Latvijas Reģionu apvienībai tikpat kā bez priekšvēlēšanu kampaņas ir pat mazliet labāks rezultāts nekā citai jaundibinātajai partijai Latvijas attīstībai, kura sava saraksta un pirmā numura Andreja Žagara reklamēšanā ieguldījusi teju visu kampaņā atļauto finansējumu. Par M. Bondara partiju nobalsoja 11 035 vēlētāji jeb 2,49%, bet par Latvijas attīstībai - 9421 pilsonis jeb 2,12%. M. Bondars Dienai atzina, ka ar rezultātu nav apmierināts, bet par turpmāko darbību apvienība lems 7. jūnijā. Uz vaicāto, vai tā nevarētu startēt uz Saeimu kopā ar Latvijas attīstībai, ar kuru saistīts politiķa domubiedrs Ojārs Kehris, M. Bondars atbildēja: «Mēs ar Ojāru esam labi draugi, bet ideoloģiski mūsu politiskie uzskati būtiski atšķiras.»
Ar Latgali nepietika
Zināmu pienesumu Reģionu apvienībai varēja dot pašvaldību vadītāju iekļaušana sarakstā, jo, piemēram, Preiļu novadā, kura priekšsēdis Aldis Adamovičs startēja vēlēšanās, par šo partiju nobalsoja 20,7%. Svētdienas vakarā jeb tieši pusnaktī publiskotie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti atklāja vairākas negaidītas lietas. Vispirms jau to, ka Saskaņa ieguva tikai vienu vietu. Turklāt mandātu saņems nevis kāds no 11 sarakstā iekļautajiem Saeimas deputātiem, bet gan žurnālists Andrejs Mamikins.
Saskaņas potenciālo vēlētāju balsis bija sadalījušās, gan atbalstot Tatjanu Ždanoku (LKS), kuras iespējas trešo reizi saņemt EP mandātu bija vēl viens pārsteigums, gan aizgāja pie Aleksandra Mirska uz partiju Alternative. Tai neizdevās iekļūt EP, lai gan pirmsvēlēšanu aptaujās partija atradās vistuvāk 5% barjerai. Vēlēšanu rezultāti parāda, ka, piemēram, Daugavpilī A. Mirska saraksts ieguvis pat 34,9%, Rēzeknē - 17,9%, bet citviet Latvijā tādas atbalsta bāzes kā Latgalē politiķim nebija. Arī iegūtu plusu ziņā A. Mirskis daudz neatpaliek, piemēram, no I. Grigules, kura vienlaikus ir arī visvairāk svītrotā sava saraksta kandidāte. Taču mandātu viņa saņem pārliecinoši.
Tā kā par Vienotību ir nodots visvairāk balsu - 204 979 jeb 46,19% -, tad arī kandidātiem pievilktie krustiņi un svītrojumi rāda iespaidīgākus skaitļus nekā citos sarakstos, kuriem nav tāda atbalsta. V. Dombrovskim ir arī visvairāk - 148 056 - plusiņu. Tas nozīmē, ka viņš ir pārspējis līdzšinējo rekordu, kas piederēja Guntaram Krastam 2004. gada EP vēlēšanās - pie viņa uzvārda plusiņu bija pievilkuši 114 909 vēlētāji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas interneta mājaslapā pieejamā informācija. Vienotības sarakstā visvairāk svītrots - 28 710 vēlēšanu zīmēs - ir Pēteris Viņķelis.
Saskaņas sarakstā A. Mamikins atbalstīts ar 28 918 plusiņiem, bet nedaudz vairāk kā 3000 vēlētāju ir svītrojuši vairākus kandidātus, no kuriem izteikti vienu nemīluli nevarētu izcelt. Ar pēdējo numuru pieteiktajam Sergejam Dolgopolovam izdevies saņemt ceturto labāko rezultātu Saskaņas listē. T. Ždanokai ir 23 828 krustiņi un tikai 389 svītrojumi. Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK sarakstā 39 348 pilsoņi ir īpaši atbalstījuši Robertu Zīli, bet visvairāk svītrojuši Baibu Broku, taču arī viņai ir bijis gana daudz piekritēju, kas ļāvis noturēties saraksta galvgalī, bet - ne iekļūt Eiropas Parlamentā.