Filma iezīmē ilgstošu radošo pauzi izturējušā korejiešu režisora atgriešanos pie sev raksturīgā stila, kā arī izteiksmes spēka, kas piemīt viņa slavenajām filmām (Pavasaris, vasara, rudens, ziema un atkal pavasaris, Sala, Golfa nūja u. c.). Pats režisors apgalvo, ka Pieta ir veltījums «mazajam cilvēkam brutāla kapitālisma apstākļos». «Nauda mūsdienu sabiedrībā pakļauj cilvēkus nežēlīgiem pārbaudījumiem, cilvēki ir apmāti ar pārliecību, ka nauda var atrisināt visas viņu problēmas. Es turpinu runāt par ticības nepieciešamību, un lai Dievs ir mums žēlīgs!» savu filmu raksturojis Kims Kiduks, kurš ietekmējies arī no klasiskās mākslas - Mikelandželo skulptūras Pieta, kurā Jaunava Marija tur rokās mirušā Jēzus ķermeni.
Sudraba lauvu Venēcijā saņēma atzītā amerikāņu autora Pola Tomasa Andersona filma The Master/Pavēlnieks. Filmā pētīti psiholoģiskie un sociālie mehānismi, kas sekmē nonākšanu reliģisku kultu ietekmē. Galveno lomu tēlotāji - amerikāņu aktieri Filips Seimors Hofmans un Vākīns Fīnikss - tika atzīti par labākajiem un saņēma Volpi kausu.
Žūrijas balva nonāca arī pie Itālijā skandālu sacēlušās austriešu režisora Ulriha Zeidla filmas Paradīze. Ticība/ Paradise: Faith, kas pēta kādas pusmūža austriešu sievietes un reliģijas intimitātes aspektus.
Balvu par labāko scenāriju saņēma franču režisors Olivjē Asajā - viņa filma Kaut kas ir gaisā/Something in the Air ir balstīta režisora autobiogrāfiskajā pieredzē, tās darbības laiks ir XX gs. 70. gadi. Par labāko aktrisi tika atzīta Hadasa Jarona, kura spēlē filmā par hasīdu tradīcijām Fill the Void/Piepildīt tukšumu.
Venēcijas festivāls norisinājās no 29. augusta līdz 8. septembrim. Tas ir viens no ietekmīgākajiem pasaules kinofestivāliem.