Publikai, kas izpirkusi šī koncerta biļetes, vilties nenāksies, jo Eltss šeit labu laiku bijis LNSO galvenais diriģents un ir vienmēr gaidīts. Programma netiek mainīta, un orķestris ir enerģijas pilns, vesels un gatavs sezonai, uzsvēra I. Paidere-Staķe.
Skaista un kontrastaina
«Sezonas atklāšanas programma ir gan pietiekami demokrātiska, skaista un kontrastaina, gan liek aizdomāties,» uzskata Andris Vecumnieks, kurš arī šosezon diriģēs LNSO izglītojošos koncertus bērniem, ikdienā veic programmu sagatavošanas melno darbu un tikko titulēts par orķestra māksliniecisko padomnieku. «Ziedu valsis no Jāņa Mediņa baleta Mīlas uzvara ir latviešu mūzikas klasika, ko profesionālisma un labestīgās noskaņas dēļ derētu ieteikt visiem ārzemju diriģentiem kā latviešu mūzikas paraugu. D. Šostakoviča atskaņojumam svarīgi atrast personības, kas spējīgas izprast rūgtos zemtekstus, kurus 1948. gadā komponists iešifrējis savā 1. vijoļkoncertā pēc tam, kad viņa daiļradei stingri sekoja visas padomju uzraugošās institūcijas. Vijolnieka Sergeja Krilova saknes, meistarība un muzikālā inteliģence ļauj viņam saskatīt Šostakoviča mūzikā to, kas daudziem varbūt palika apslēpts,» uzskata A. Vecumnieks. Arī Johannesa Brāmsa 1. simfonija, orķestru zelta repertuārs, nav vienkāršs vēstījums. Brāmss savu pirmo simfoniju sāka rakstīt, jau būdams nobriedis vīrs, tas ir nopietns vēstījums un cieņas apliecinājums Bēthovenam: tonalitātes izvēlē, dramaturģiskajā koncepcijā, intonatīvajā materiālā. «Visa Brāmsa dzīve ritēja, balansējot starp neuzdrīkstēšanos un atļaušanos gan dzīvē, gan mūzikā. Ar dziļu pietāti pret tuvu draugu un kolēģi Robertu Šūmani un ar dziļu mīlestību pret viņa dzīvesbiedri Klāru Vīku. Un tad mēs jūtam dvēseles trīsas, kur romantiskā mūzikas izteiksme prasa atļauties vairāk, bet klasiskā formveide un prāts liek visu nokontrolēt un paturēt sevī,» - tā A. Vecumnieks.
Lielā vēriena atgriešanās
«Kaut kas tāds var notikt tikai reizi tūkstoš gados» - lasāms afišā, kas vēstī par Antona Bruknera Astotās simfonijas atskaņojumu 9. novembrī Lielajā ģildē diriģenta Rosena Milanova vadībā. Milzīgs orķestris Brukneram bija nepieciešams, lai izteiktu savu versiju par pasaules modeli. «Tas ir kas vairāk par simfoniju. Tas ir pusotru stundu ilgs, Vāgnera operu cienīgs romāns un pat vēl vairāk. Tā ir dzīves filozofija mūzikā,» stāsta A. Vecumnieks.
Ideja par šīs simfonijas atskaņojumu pieder čellu grupas koncertmeistarei Diānai Ozoliņai, kura izlolojusi arī orķestra mākslinieku kamermūzikas koncertu ciklu. «Es būtu ļoti priecīga, ja mēs atgrieztos pie lielajiem simfoniskajiem opusiem. Taču krīzes gados bijām spiesti tā samazināt orķestra sastāvu, ka lielās simfonijas vairs nebija iespējams atskaņot. Pašlaik to varam, jo orķestrī ienākušie jaunie mūziķi to vien gaida, lai varētu izpausties,» D. Ozoliņa priecājas, ka arī galvenais diriģents šosezon pievērsīsies ļoti apjopmīgiem opusiem: Riharda Štrausa Varoņa dzīvei, Gustava Mālera 1. simfonijai, P. Čaikovska 6. simfonijai. Tas ir repertuārs, ko mūsu orķestris Latvijā var atskaņot ar vislielāko sastāvu, kurā koncentrēti vislabākie mūziķi.
Valsts svētku koncertā 18. novembrī, kurā piedalīsies arī Valsts akadēmiskais koris Latvija, skanēs tikai un vienīgi latviešu mūzika: Pētera Barisona, Bruno Skultes, Ādolfa Skultes, Alfrēda Kalniņa, Ērika Ešenvalda opusi. Pirmajā latviešu kantātē, Andreja Jurjāna Tēvijai solo uzticēts jaunajam soprānam Laimai Lediņai. Pētera Vaska flautas koncerta daļu atskaņos LNSO pirmā flauta Dita Krenberga.
Abos mūsu operzvaigznes Elīnas Garančas un Karela Marka Šišona Jaungada koncertos ar LNSO Operā (28.XII), Lielajā ģildē (30.XII) dzirdēsim daudz no viņas jaunā CD Romantique. Biļetes acumirklī izpirktas jau pavasarī. Toties tikai vakar sākta biļešu tirdzniecība uz programmu Zvaigznes satiekas Rīgā (18.I) - vijolniece Vineta Sareika viesosies muzicēt kopā ar kontrabasistu, Berlīnes filharmoniķu mūziķi Gunāru Upatnieku, bet diriģēs Andris Poga. Savukārt Londonas filharmoniķu vadošās čellistes Kristīnes Blaumanes solo gaidāms P. Čaikovska Variācijās par rokoko tēmu 22.III. Māra Sirmā diriģētās neakadēmiskās mūzikas vakara (30.I) fokusā būs Kārļa Lāča mūzika, kuras sociālo vēstījumu vizualizēs Paula Timrota videofilma. Arī šosezon būs iespēja baudīt duetu Šimkus un Šišons (22. un 23.II). Šoreiz - J. Brāmsa 1. klavierkoncertā.
Jaunu iespaidu cienītājus vilinās koncerts Balkānu noskaņās 26.IV jaunā bulgāru diriģenta, Heidelbergas pilsētas muzikālā vadītāja Jordana Kamdžalova vadībā. Pirmoreiz Latvijā skanēs Simitra Nenova Tokāta, Bēlas Bartoka 2. klavierkoncerta solists būs Londonā dzīvojošais Reinis Zariņš. Berlīnes filharmoniķu pirmā oboja Albrehts Meijers būs Šišona diriģētā sezonas noslēgumkoncerta (17.V) rota J. S. Baha re minora obojas koncerta atskaņojumā.
Četri tradicionālie bērnu koncerti šosezon noritēs jaunā dizainā - diriģentam un stāstniekam Andrim Vecumniekam piebiedrosies jauns tēls, zinātkārais puisēns Lenesons, kurš vēlas apceļot un iepazīt pasauli. Ceļojumus dažādos skaņu valodā zīmētos transportlīdzekļos vainagos Riharda Zaļupes baletuzveduma pirmizrāde 80 minūtēs apkārt Zemeslodei.
Orķestris šoruden apliecināsies jau ceturtajā turnejā Japānā. Šoreiz - desmit koncertos ar divām dažādām koncertprogrammām, diriģentiem un solistiem. Turneja noslēgsies ar koncertiem visprestižākajās Japānas koncertvietās - Tokijas filharmonijā un Tokijas Operā.