Lai aprēķinātu algas palielinājuma apmēru, Valsts kanceleja (VK) balstījusies uz neatkarīgas personālatlases kompānijas veikto pētījumu, kurā valsts pārvaldē nodarbināto atalgojums salīdzināts ar privāto sektoru. Rezultāti liecina, ka deviņdesmit procenti valsts pārvaldes darbinieku saņem atalgojumu, kas ir ievērojami zemāks par attiecīga līmeņa speciālista atalgojumu privātajā sektorā, reizēm starpība pat sasniedz septiņdesmit procentus. «VK, risinot VID jautājumu, piedāvāja vadītājam piemērot astoņdesmit procentus no summas, ko viņam būtu iespēja saņemt privātajā sektorā,» paskaidro VK vadītājs Mārtiņš Krieviņš.
Tas arī esot galvenais iemesls, kāpēc šī summa atšķiras no finanšu ministres rosinātajiem nedaudz vairāk kā pieciem tūkstošiem eiro, proti, VK salīdzinājumam ņēmusi privātos uzņēmumus, bet D. Reizniece-Ozola vēlējusies summu balansēt ar valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojumu. M. Krieviņš kā būtisku atzīmē arī faktu, ka VK nav vēlējusies jaukt vienoto atalgojumu sistēmu valsts pārvaldē, vienu vadītāju nostādot pāri citiem.
Vajadzību pēc VID vadītāja algas palielinājuma atzīmējušas vairākas iesaistītās puses, tajā skaitā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju. Abas lielākās uzņēmēju organizācijas arī uzsvērušas, ka nekavējoties jāievieš jauna motivācijas sistēma visā valsts pārvaldē. Ministru prezidents Māris Kučinskis ir pārliecināts, ka konkrētajām reformām vēl vajag laiku, tomēr atklāj, ka koalīcija vienojusies par citu pagaidu risinājumu - katram iestādes vadītājam būs iespēja līdz pieciem procentiem no sava štata definēt kā atslēgas cilvēkus un tiem piemaksāt.
Koalīcijas partneri pauž cerību, ka šie jauninājumi tiešām uzlabos darba kvalitāti, taču tā īsti skaidrs būšot vienīgi pēc kāda laika, jeb, M. Krieviņa vārdiem, «pirmie rezultāti varētu būt redzami ap nākamā gada vidu».
Jāatzīmē, ka gan VID ģenerāldirektora atalgojuma pieaugums, gan bonusi atslēgas cilvēkiem būs iespējami tikai tad, ja tiks atrasti iekšējie resursi. «Tikai no rezervēm. Mēs joprojām esam pārliecināti, ka valsts iestādēm ir iespēja būt krietni efektīvākām un atbrīvoties no liekā svara,» uzsver kancelejas vadītājs. Ar vārdiem «liekais svars» viņš saprotot darba vietu skaita samazināšanu un funkciju efektivizēšanu: «Ir jāpaskatās uz iekšējiem procesiem, vai tas, ko mēs darām kopš deviņdesmitajiem, joprojām ir adekvāti, vai iespējams kaut ko darīt savādāk.»
Jau iepriekš ziņots par to, ka Ināra Pētersone atstāja VID vadītājas posteni, bet konkurss, kurā meklēja jaunu kandidātu, izgāzās. Drīzumā plāno izsludināt atkārtotu konkursu, kas atalgojuma palielinājuma dēļ, visticamāk, sekmēsies.