Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Svētdiena, 29. decembris
Solveiga, Ilgona

Videi draudzīga ekonomika

Dr. Entonijs Stoukss*

Ekonomiskā krīze ir īpaši smagi skārusi Baltijas reģionu - krasi samazinājies nacionālais kopprodukts, strauji pieaudzis bezdarbs. Valstu valdības dara visu iespējamo, lai panāktu ekonomikas atveseļošanos, samazinātu izdevumus un paaugstinātu efektivitāti. Viens no būtiskākajiem ekonomikas atveseļošanas aspektiem ir arī nepieciešamība rast ilgtspējīgus energoapgādes risinājumus, kas ļautu paaugstināt energoefektivitāti un samazināt uzņēmumu un mājsaimniecību izdevumus par enerģijas patēriņu; šiem jautājumiem Baltijas reģionā tiek veltīta liela vērība. Starptautiskā mērogā tiek domāts par jauniem enerģijas avotiem, kas ne tikai ļautu samazināt emisijas, bet varētu arī veicināt ekonomikas atveseļošanos un jaunu darbavietu radīšanu.

Tomēr skepse, kas saistīta ar alternatīvo, piemēram, atjaunojamo enerģijas avotu izmaksām, saglabājas, un tas rada zināmu piesardzību, lemjot par oglekļa emisiju samazināšanas pasākumiem. Faktiski izmaksu jautājums itin bieži ir risināms, uzlabojot tiesisko regulējumu un investīciju atbalsta mehānismu. Taču tas nav atkarīgs tikai no valdību gribas vien - valdību un politiķu rīcību nosaka arī uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības pieprasījums, šo aprindu ieinteresētība.

Lielbritānijas vēstniecība Latvijā ir uzņēmusies iniciatīvu sarīkot starptautisku forumu, kurā varētu tikties visu ieinteresēto pušu pārstāvji - valdību, uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības - un pārrunāt, kas kopīgi būtu darāms, lai panāktu ekonomikas atveseļošanos. Šis forums notiks 19. martā Rīgas Ekonomikas augstskolas telpās ar Eiropas Komisijas, Norvēģijas vēstniecības un visu Baltijas reģiona Lielbritānijas vēstniecību atbalstu. Tieši šajā reģionam tik grūtajā laikā ir svarīgi dalīties pieredzē un uzsvērt, cik būtiski ir panākt tādu ekonomikas atlabšanu, kas ne vien vestu uz labklājību, bet arī būtu draudzīga videi.

Lielbritānijas valdība izmanto fiskālus instrumentus, lai veicinātu investīcijas energoefektīvas infrastruktūras izveidē un jaunu darbavietu radīšanā energoefektīvajās tautsaimniecības nozarēs. Ar vidi saistīto preču un pakalpojumu nozarē jau pašlaik strādā aptuveni 400 000 cilvēku, kas apliecina, ka jaunie energoapgādes risinājumi patiešām iet roku rokā ar ekonomisko izaugsmi.

Lai gan dažas ar klimata pārmaiņām saistītās nostādnes potenciāli var radīt degvielas izmaksu pieaugumu, taču arī tam ir iespējams rast risinājumu, piemēram, ar sociālās palīdzības mehānismiem, kā to ir izdarījusi Lielbritānija, vienojoties ar enerģijas piegādātājiem, ka tie laikā no 2009. gada līdz 2011. gadam 150 miljonus mārciņu novirzīs sociālajai palīdzībai.

Ekonomiskās izaugsmes veicināšanā un klimata problēmu risināšanā svarīga ir valsts un privātā partnerība. Aptuveni aprēķini liecina, ka pasaules «tīro tehnoloģiju» nozare 2010. gadā varētu būt 700 miljardus ASV dolāru vērta, kas vērtības ziņā atbilst visai pasaules aerokosmiskajai nozarei. Eiropas Komisija prognozē, ka no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtās enerģijas pieaugums līdz 20% no kopējās energoapgādes 2020. gadā varētu radīt 2,8 miljonus darbavietu un aptuveni 1,1% no Eiropas iekšzemes kopprodukta. Lielbritānijas Zemu oglekļa emisiju plāns paredz līdz 2020. gadam radīt 1,2 miljonus «zaļo» darbavietu. Videi draudzīga tautsaimniecība ar zemu oglekļa emisijas līmeni var būt nozīmīgs nodarbinātības, inovāciju un labklājības avots. Valstis un uzņēmumi, kas pašlaik nežēlo investīcijas, lai rastu energoefektīvus, videi draudzīgus risinājumus, ilgtermiņā būs ieguvēji, jo pieprasījums pēc šādām precēm un pakalpojumiem nākotnē tikai pieaugs.

Zemas oglekļa emisijas ir aktuāls Lielbritānijas tautsaimniecības aspekts, taču plašākā nozīmē tās darba kārtībā ir virzība uz tādu ekonomiku, kas būtu enerģētiski neatkarīga un ko neietekmētu klimata pārmaiņas. Šādas attīstības nepieciešamību apzinās arī Baltijas reģionā, kuram pašlaik raksturīga atkarība no gāzes importa. Ir pilnīgi skaidrs, ka arvien augošais pasaules pieprasījums pēc enerģijas nav apmierināms tikai no tradicionālajiem avotiem. Lai panāktu enerģētisko neatkarību, ir jāizmanto atjaunojamā enerģija un atomenerģija. Augstās naftas cenas ir likušas meklēt alternatīvus enerģijas avotus. Šā iemesla dēļ, piemēram, ASV pēdējos gados ir ārkārtīgi strauji augusi vēja enerģijas izmantošana. Liela nozīme ir stingram tiesiskam regulējumam, un tāpēc Lielbritānijas parlaments ir pieņēmis Klimata pārmaiņu aktu, kas ir pirmais normatīvais akts pasaulē, kurš paredz saistības attiecībā uz radikālu un izmaksu ziņā efektīvu oglekļa emisiju samazināšanu. Minētais akts nodrošina tiesisko pamatu, kā arī pamatnostādnes plānošanai un turpmākām iniciatīvām, tādējādi palīdzot uzņēmumiem pieņemt ilgtermiņa investīciju lēmumus atjaunojamās enerģijas jomā.

Pasākuma organizatori cer, ka forums liks dzimt jaunām pozitīvām idejām, kā risināt ekonomiskās un ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas. Mēs uzskatām, ka ekonomiskā nestabilitāte un Kopenhāgenas tikšanās, kurā diemžēl netika panākta vienošanās par starptautiski koordinētas rīcības termiņu, liek vēl jo nopietnāk apzināties, cik svarīgi ir pievērsties šiem jautājumiem.

*Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vēstniecības Latvijā pilnvarotais lietvedis

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?