Latvijā plaši tiek lietoti dažādu socioloģisko aptauju rezultāti. Politiķi uzmanīgi seko partiju reitingiem un labprāt lieto viņu pozīciju it kā apstiprinošus sabiedrības uzskatu nomērījumus. Nemaz nerunāsim par to gūzmu, kas raksturojot ļaužu priekšstatus par naudu, seksu un citplanētiešiem.
Tomēr šoreiz runa ir par ko citu. Pērn Krievijā iznāca apjomīgs rakstu krājums divos sējumos Politiskā identitāte un identitātes politiska. Virkne publikāciju veltīta vērtību sistēmām, to izmaiņām laika gaitā mūsu kaimiņvalstī. Plaši izmantotas dažādas socioloģiskās aptaujas, turklāt tādas, kuras veikuši nevis kādi varai pietuvināti, bet patiešām labu reputāciju iemantojuši speciālisti (Levadas u. c. pētnieku grupas). Rezultāti Latvijā dzīvojošam cilvēkam neiepriecinoši. Piemēram, vēl 2000. gadā 52% aptaujāto sevi atzinuši par «lielā mērā» vai «zināmā mērā» eiropiešiem, bet 2005. gadā šādu atbilžu īpatsvars jau sarucis līdz 25%. 2008. gadā, atbildot uz jautājumu, kāda politiskā sistēma vislabāk piemērota Krievijai, 24% respondentu minējuši padomju iekārtu, 36% - pašreizējo Krievijas režīmu un tikai 15% - Rietumu demokrātiju. Tā var turpināt ilgi, un rezultāts būs nepārprotama sajūta, ka kaimiņos ir ne tikai jau oficiālais Kremlis, bet arī kopumā ksenofobiska, agresīvi noskaņota nācija ar impērisku nostalģiju. Tas ir - ja taisnība ir socioloģiskajām aptaujām. Tās uzskatīt par objektīvi atspoguļojošām «vidējo temperatūru slimnīcā» pat būtu parocīgāk, jo tad ir skaidrs, ar ko ir darīšana.
Skeptiķi teiks, ka nav tādas «vidējās temperatūras», ka pēc aptaujām nevar spriest, ko cilvēki patiešām domā un - tas vēl svarīgāk - vai viņi savus uzskatus gatavi ne tikai paust verbāli. Lai gan Krievijā esmu bijis daudzkārt, satikti dažādi ļaudis, nezinu, vai ticēt šādām aptaujām. Tomēr ir nojausma, ka, lai cik pārliecinoši tās skan, piesardzīga attieksme noderētu. Arī saistībā ar aptaujām Latvijā.