Praktiski vides monitorings nozīmē to, ka speciālisti Latvijā regulāri un sistemātiski novērtē ūdens un gaisa kvalitāti, kontrolē augsnes radioaktivitāti. Tie seko līdzi jūras un upju krastu izskalošanai, konstatē izmaiņas ģeoloģiskajos procesos un kontrolē dzīvnieku un augu sugu skaita izmaiņas. Tas tiek darīts, lai izpildītu normatīvo aktu, ES direktīvu un starptautisko konvenciju prasības, kā arī kopumā novērtētu situāciju vidē. Pamatojoties uz šo informāciju, nozares speciālisti izstrādā jaunus vides politikas pasākumus un novērtē, cik efektīvas ir līdz šim īstenotās programmas.
Kopš 2009. gada finansējuma trūkuma dēļ vides monitoringu neveic pilnā apmērā. Rezultātā netiek iegūti dati par gaisa piesārņojumu, dzeramā ūdens kvalitāti un citiem vides aspektiem normatīvajos aktos noteiktajā apjomā. Nav iespējams arī iegūt un sniegt datus par vides kvalitāti, kas nepieciešami Eiropas Komisijai, Eiropas Vides aģentūrai, Helsinku komisijas (HELCOM) un citu starptautisku organizāciju sekretariātiem. Vides monitoringa dati ir nepieciešami arī tādēļ, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju informēšanu par esošo vides stāvokli un varētu brīdināt par potenciālajiem riskiem, piemēram, krastu izskalošanas procesiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Kristīne Barševska uzskata, ka tas var draudēt ar Eiropas Komisijas ierosinātu tiesvedību un soda sankcijām, jo netiek pildītas direktīvu prasības. Viņa stāsta, ka gadījumā, ja pret mūsu valsti tiktu sākta tiesvedība un ES tiesa pieņemtu pirmo (konstatējošo) spriedumu pret Latviju, mums nekavējoties jāsāk monitoringa veikšana pilnā apmērā, lai nenonāktu līdz otrajam ES tiesas spriedumam, ar kuru valstij var tikt piemērota soda nauda un kavējuma nauda. Latvijai tad būtu jāmaksā vismaz 405 000 eiro (316 260 latu), savukārt kavējuma nauda mūsu valstij ir noteikta no 493 (346 lati) līdz 29 568 eiro (20 780 latu) par katru kavējuma dienu pēc otrā sprieduma pasludināšanas, līdz pārkāpums tiek pilnībā novērsts.
Vides monitoringa neveikšana var apgrūtināt arī ES finanšu piesaistes pamatošanu. Savukārt sekas tam var būt arī zvejas aizlieguma noteikšana vai kvotu samazināšana. 2013. gadā vides stāvokļa novērtēšanai ir piešķirti 3,2 miljoni latu, bet būtu nepieciešams vismaz vēl 1,81 miljons latu. VARAM plāno pieprasīt papildu finanšu līdzekļus 2014. un 2015. gadam.