Ceturtdienas, 11. septembra, Saeimas plenārsēde deva iemeslu turpināt iepriekš sākto tēmu par varas (šajā gadījumā - likumdevēja) kritiku. Proti, ka kritikai jābūt konkrētai, nevis vispārīgi nosodošai. Tātad parlamenta darbakārtībā bija ļoti svarīgs jautājums - kā vismaz daļai sabiedrības kompensēt gaidāmo elektroenerģijas cenu kāpumu. Būtiska tēma, par ko politiķi labprāt runātu un lauzītu galvas - kaut vai tāpēc, lai iepatiktos vēlētājiem? Tā varētu būt. Bet nebija.
Vispirms atļaušos apgalvot, ka neviens no runātājiem - Jānis Ozoliņš (Vienotība), Ivars Zariņš, Sergejs Dolgopolovs un Andrejs Elksniņš (visi trīs no Saskaņas) - savu pozīciju neizklāstīja tā, lai kāds, ja neskaita viņus pašus, to saprastu. Vienalga - vai runa bija «par» vai «pret». Jānorāda, ka autors sēdi tradicionāli nevis klausās (tas varētu apgrūtināt uztveri), bet lasa stenogrammu. Piedodiet, neko nesapratu, vien novērtēju Dolgopolova asprātību. Tātad deputāti neuzskata par vajadzīgu runāt vidusmēra vēlētājam saprotami.
Tālāk. Tik būtisks jautājums vienā mierā tiek virzīts nesagatavots. Par to netieši liecina kaut tas, ka neviens no koalīcijas nekāpa tribīnē likumprojekta pieteicēju Ozoliņu aizstāvēt, - jāsecina: lai cik samudžināti pausta, šoreiz opozīcijas nostāja bijusi pamatota. Ņemot vērā, cik ilgu laiku kompensāciju jautājums jau tiek muļļāts, tas ir ļoti slikti. Turklāt - pat ja piedāvātā likumprojekta versija ir slikta, nevienam no deputātiem nav liegts nākt klajā ar savu piedāvājumu. Izskatās, ka nav ko teikt vai nav intereses. Atkārtošu - par tik būtisku jautājumu izteicās (ja neskaita Danas Reiznieces-Ozolas repliku) «veseli» četri deputāti. Apmēram tikpat, cik par Psihologu likumu.
Visbeidzot - kā nu bez populisma. Lai cik neskaidri formulēti, Zariņa un Dolgopolova iebildumi bija par pašu likumprojektu - ka piedāvātais modelis ir kļūdains. Savukārt Elksniņš ķērās pie Latvenergo peļņas apmēra iztirzāšanas, acīmredzot uzskatot, ka uzņēmumam vispār nav nepieciešama nauda investīcijām un attīstībai.
Rezumējot: ja jums, cienījamie līdzpilsoņi, tuvākajās nedēļās apzināti vai nejauši iznāks saskrieties ar Saeimas deputāta amata kandidātiem, kuri pilnīgi droši jums vēlēsies izstāstīt savu debešķīgo piedāvājumu, pajautājiet, kas notiks ar elektroenerģijas cenām, kā tās tiks kompensētas mazturīgajiem un ko par to visu domā konkrētais personāžs pats. Atruna (ja runa ir par pašreizējo deputātu) «šis jautājums jau tiek risināts Saeimā» neder - nekas tur netiek risināts. Neder arī atruna «mēs to risināsim» (ja sarunas biedrs ir no kādas Saeimā nepārstāvētas partijas). Tas ir pārāk nopietns un politikas darbakārtībā ilgstoši (bija laiks iepazīties) uzturēts jautājums, lai kandidāts mēģinātu «izbraukt» cauri, čivinot, ka ievēlēšanas gadījumā «iepazīsies ar situāciju» un tad gan zinās, kas jādara.