25. maijā EK iesniedza priekšlikumu paketi, kas ietver vairākus pasākumus, kuri atvieglos gan privātajiem patērētājiem, gan uzņēmumiem produktu un pakalpojumu pirkšanu un pārdošanu internetā visā Eiropas Savienībā (ES). EK arī iestājas pret tā saukto ģeogrāfisko diskrimināciju, kad pircējiem no citas ES dalībvalsts netiek piemēroti tādi paši noteikumi kā vietējiem pircējiem.
Vienotā digitālā tirgus viceprezidents Andruss Ansips EK mājaslapā publicētajā paziņojumā par iesniegtajiem priekšlikumiem ir norādījis, ka pārāk bieži ES iedzīvotājiem, iepērkoties internetā, ir liegta piekļuve labākajiem piedāvājumiem un tas saistīts ar ģeogrāfisko izcelsmi. Tāpat nereti cilvēki neizvēlas iepirkties interneta vietnēs ārpus savas valsts, jo preču piegādes cenas ir pārāk augstas, kā arī potenciālie pircēji uztraucas, kā tiks risinātas situācijas, ja preci nepiegādās vai tā būs bojāta. A. Ansips uzsvēris, ka EK ar saviem likumdošanas priekšlikumiem vēlas šīs problēmas atrisināt. Saskaņā ar EK datiem pašlaik tikai 7% no visiem ES mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nodarbojas ar pārrobežu tirdzniecību.
25. maijā EK arī iesniedza priekšlikumus, lai uzlabotu ES likumus. Priekšlikumu būtība - godīgi un vienlīdzīgi spēles noteikumi visiem audiovizuālajiem kanāliem.
S. Bāliņa EK priekšlikumus vērtē kā ļoti nozīmīgus un uzsver, ka no tiem īpaši iegūs mazās valstis, to vidū arī Latvija. «Mazo valstu iedzīvotāji bieži sastapušies ar situāciju, ka ir tādi ES lielo tirgu interneta veikali, kas preces uz šīm valstīm vienkārši nepiegādā. Ja pastāv ES vienotais tirgus, tā tam nevajadzētu būt. Jautājums, protams, vienmēr ir par piegādes cenu, taču iespējai ir jābūt. Vēl viens piemērs - es internetā varu iegādāties biļetes uz MBA spēlēm ASV, taču nopirkt internetā biļetes uz Viļņas operu es nevaru, jo Viļņas opera pieņem tikai Lietuvas kredītkartes. Tā ir absurda situācija, un tai ir jāmainās. Protams, tas būs liels izaicinājums un prasīs laiku. Arī mūsu interneta vietņu tirgotājiem būs jāpielāgojas jaunajām prasībām. Tāpat nozīmīgi ir EK priekšlikumi par papildinājumiem Audiovizuālajai direktīvai, arī saistībā ar vienlīdzīgu interneta kanālu pieejamību visā ES,» norāda LIKTA prezidente.
Saskaņā ar EK aplēsēm vienotā digitālā tirgus ieviešana nākotnē ik gadu ES ekonomikai varētu nest aptuveni 415 miljardu eiro.