Pagājušā gada nogalē diskusijas bija par trim iespējamajiem pretendentiem - Vienotības līderi Solvitu Āboltiņu (Vienotība), ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP) un L. Straujumu, kura sākotnēji bija atteikusies pretendēt uz amatu. Sākumā šādu piedāvājumu bija noraidījusi arī S. Āboltiņa. Viņa ir ne tikai Saeimas priekšsēdētāja, kas nozīmētu izmaiņas parlamenta prezidijā, bet arī Vienotības līdere - tas varētu būt galvenais iemesls, kāpēc S. Āboltiņa nepiekrīt uzņemties valdības vadītājas pienākumus gadā, kad partijai ir jāgatavojas Eiropas Parlamenta un arī Saeimas vēlēšanām. To Dienai ir atzinuši vairāki partijas biedri. E. Rinkēvičs nav atklājis iemeslus, kāpēc nevēlējās pretendēt uz amatu. Vienotības valdes sēdē 27. decembrī vairāki biedri atzinuši, ka partija tā parādītu savu vājumu, ja savās rindās nevarētu atrast nākamo valdības vadītāju, bet tas būtu jāaicina no Reformu partijas.
Partiju sarunas par jaunās valdības veidošanu sāksies pēc tam, kad oficiāli būs nominēts premjera kandidāts. Paredzams, ka arī ministriju sadale un saskaņošana nebūs vienkārša. Zināms, ka Vienotība arī turpmāk vēlas uzņemties atbildību par Aizsardzības ministriju, uzticot tās vadību Artim Pabrikam. Savukārt Reformu partija grib, lai Daniels Pavļuts turpina vadīt Ekonomikas ministriju. Izmaiņas abu ministriju vadībā varētu vēlēties Valsts prezidents, kurš jau ir paziņojis, ka plāno iesaistīties ministru kandidātu vērtēšanā. RP līderis Edmunds Demiters uzsvēra, ka par ministriju sadali sarunas nav sākušās, taču viņš nenoliedza, ka Ekonomikas ministrijā ir sāktas būtiskas reformas, kuras ir vēlme turpināt. Visu Latvijai!-TB/LNNK prioritāte ir Kultūras ministrija, kam neviens neiebilstu, un arī Tieslietu ministrija, taču par citiem piedāvājumiem apvienība ir atvērta diskusijai, apstiprināja tās līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš atzina, ka VL-TB/LNNK ir bijusi laba sadarbība ar L. Straujumu un partijai nebūtu iebildumu to turpināt arī viņas vadītajā valdībā.
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis L. Straujumu vērtē pozitīvi, bet vēlas sagaidīt Valsts prezidenta A. Bērziņa viedokli. Uz vaicāto, vai tālākās sarunas nevar sarežģīt atbildības jomu sadalījums gadījumā, ja ZZS neiegūst ne Ekonomikas, ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, pret ko arī varētu kādam partnerim būt iebildumu, A. Brigmanis atbildēja, ka pirms iesaistīšanās sarunās ZZS ir svarīgi pārliecināties, ka ir beigušās runas par oligarhiem un partneru attiecības ir koleģiālas. «Ja ir tabu tēmas, tad kāpēc mums iet tādā valdībā. Mans viedoklis ir, ka tad mums valdībā nav jāiet, jo tas ir pirmais solis uz nekoleģialitāti,» sacīja A. Brigmanis.
Visdrošākie par savu palikšanu savos amatos varētu būt ārlietu ministrs E. Rinkēvičs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP), kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) un satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Ticami, ka darbu turpina arī finanšu ministrs Andris Vilks un veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība).