Interese par līdzdalību lielās politikas jautājumu lemšanā ir reti kuram vietējam līderim. Savukārt starts pašvaldību vēlēšanās var ietekmēt Vienotības izredzes 2018. gada Saeimas vēlēšanās, kas citiem politiskajiem spēkiem var nebūt tik izšķirīgi.
Arī premjers Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš ir atzinis, ka pašvaldību lobijs Saeimā jau ir tik spēcīgs, ka reizēm atstāj iespaidu uz valsts interešu īstenošanu. Šajās dienās ir sarosījušies arī tie Vienotības sabiedrotie no reģionālajām partijām, kuriem ir pārstāvniecība Saeimā. Tas ir ilggadējais Vienotības partneris partija Tukuma pilsētai un novadam, kā arī jaunpienācēji, kuri sadarbības līgumu noslēguši tikai uz šīs Saeimas pilnvaru laiku, - partija Valmierai un Vidzemei, Latgales partija un Jēkabpils reģionālā partija. Visu šo politisko spēku pārstāvji Dienai neoficiāli apstiprināja, ka jau šonedēļ bija doma noslēgt vienošanos par savstarpējo sadarbību, kurai gan nebūs juridiska spēka. Tā iecerēts sabiedrībai parādīt pašvaldību interešu aizstāvību Saeimā. Šos centienus var uztvert ne tik daudz kā attālināšanos no Vienotības, kas vairs nespēj būt tik devīga kā tad, kad bija valdošā partija, bet gan kā vēlmi parādīt sevi vietējiem vēlētājiem. Pašvaldību vadītājiem no lokālajām partijām ir jārēķinās, ka uz viņu startu vēlēšanās var atstāt iespaidu tas, kas notiek ar Vienotību. Tomēr pirmdien vēl nebija skaidrs, vai šo nodomu par kopīgu vienošanos reģionālie partneri īstenos.
Partneriem priekšroka
Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Vienotība ieguva pārstāvniecību gandrīz 70 pašvaldībās. Tās deleģētie domes priekšsēži ir 13 novados - Apes, Cēsu, Cesvaines, Dundagas, Ikšķiles, Jaunjelgavas, Krustpils, Lielvārdes, Līgatnes, Madonas, Neretas, Rēzeknes un Salaspils. Daudzviet partija ir koalīcijā un tai ir mēra vietnieks. Vienotības sabiedrotie no reģioniem vada Daugavpils, Valmieras un Jēkabpils domes. Bez jau iepriekš minētajām reģionālajām partijām Vienotība noslēgusi sadarbības līgumu arī ar Kuldīgas partiju un partijām Talsu novada attīstībai un Ogres novadam.
Ir daži vietējie līderi, ar kuriem Vienotība pie katras izdevības lepojas. Tas ir Salaspils novada priekšsēdētājs Raimonds Čudars, kā arī no Tautas partijas «mantotais» Madonas novada vadītājs Andrejs Ceļapīters un Cēsu novada priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Mazāk tiek pieminēts vēl viens pašvaldības vadītājs, kura saknes ir Tautas partijā, - Rēzeknes novada priekšsēdis Monvīds Švarcs, kurš ievēlēts no vairāku partiju apvienotā saraksta un vada lielāko novadu. Viņa piederība Vienotībai nav tik ļoti afišēta, vai arī viņš pats to nav uzsvēris. Taču pirms vairākiem mēnešiem citi Vienotības biedri no Rēzeknes novada sacīja, ka jūtas aizmirsti, jo Vienotības vadība vairāk domājot par sadarbības partneriem no Latgales partijas, nevis saviem biedriem.
Līdzīga situācija varētu būt arī Kuldīgas novadā, kur no Vienotības ievēlētais deputāts Uģis Lagzdiņš ļoti atturīgi komentēja attiecības ar partiju un arī ar tās sabiedrotajiem, kuri Kuldīgā ir pie varas. «Man vispār negribas neko komentēt, bet ar Kuldīgas partiju mums ir neitrālas attiecības,» U. Lagzdiņa balsī nebija jūtama motivācija veidot komandu nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Varēja arī secināt, ka šīs nodaļas un partijas vadības tikšanās ilgāku laiku nav notikusi. A. Kampars un vēlēšanu kampaņas organizētāju komanda ir sākuši apmeklēt partijas nodaļas reģionos, no tām līdz 15. oktobrim jau tiek gaidīta pirmā informācija par to gatavību startam vēlēšanās. Situācija visur nav vienāda, jo zināms, ka Talsu novadā reģionālā partija ar Vienotības deputātiem domē strādā ļoti cieši kopā, ko apstiprināja arī tās biedrs - Talsu novada priekšsēdētāja vietnieks Normunds Tropiņš.
Līderu meklējumos
Vienotība noskaņota saglabāt vadību tur, kur tā jau ir, kā arī ar jauniem, pagaidām neatklātiem līderiem iegūt lielāku ietekmi vēl vairākos novados. Dundagas novada priekšsēdētājs Gunārs Laicāns ir nolēmis vēlēšanās vairs nestartēt. Maz ticams, ka partija šajā pašvaldībā vēl varētu saglabāt varu, jo tai šeit nav cita vietējā līdera. Pēdējos gados daži tās biedri arī pārgājuši pie citām partijām, piemēram, no Saldus nodaļas aizgājuši uz Latvijas Zaļo partiju. Vājinājušās ir arī Vienotības pozīcijas Jēkabpilī, kur pie varas ir viens no tās sadarbības partneriem. Taču ļoti aktīva ir no jauna izveidotā Vienotības nodaļa Liepājā, kas vēlas konkurēt ar valdošo Liepājas partiju. Vienotības pārstāvji Liepājā gan vēl nevar nosaukt to spēcīgo un visā pilsētā labi zināmo personu, ar kuru tā varētu sevi pieteikt, - saraksta līderis ir būtisks priekšnoteikums veiksmīgam startam vietējās vēlēšanās.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem Vienotībai būs tās un iespējamo sabiedroto starts Ventspils domes vēlēšanās ar vienu no bijušajiem partijas priekšsēdētājiem Ģirtu Valdi Kristovski priekšgalā. To, ka viņš būs komandas līderis, apstiprināja gan Ventspils domes deputāte Dace Korna (Vienotība), gan A. Kampars. Tikmēr daži pat ir teikuši, ka partijai šo resursu vajadzēja izmantot Rīgas domes vēlēšanās, kurās tai nav neviena tāda smagsvara, kas varētu spēkoties ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (Saskaņa). Abi politiķi gan jau ir sacentušies Rīgā 2009. gada pašvaldību vēlēšanās, kad Ģ. V. Kristovska vadītā Pilsoniskā savienība ieguva 14 mandātu, kamēr Jaunais laiks - astoņus. Tiesa, toreiz Ģ. V. Kristovskim bija labākas starta pozīcijas ar Eiropas Parlamentā iegūto popularitāti, bet tagad teju piecus gadus par viņu maz dzirdēts. Vienotības plāni Rīgā vēl nav zināmi. Partija bija aicinājusi labējos politiskos spēkus veidot kopīgu sarakstu. Kā viens no līderiem ir apspriests arī Latvijas Reģionu apvienības smagsvars Mārtiņš Bondars. Tomēr galvaspilsētā pagaidām neviena no valdības partijām nav pieteikusi tādu saraksta līderi, ko varētu uztvert kā līdzvērtīgu konkurentu tagad pašvaldībā pie varas esošajiem.