Vienotības valde pirmdien izskatīja reģionu pārstāvju sapulces aicinājumu sasaukt partijas ārkārtas kongresu un nolēma to rīkot oktobra beigās, kas ir dažus mēnešus pirms kārtējā kongresa. Liepājniekus tas neapmierina, jo tajā laikā jau pilnā sparā notikšot gatavošanās pašvaldību vēlēšanām un līdz tam ir jābūt skaidrībai par partijas nākotni. Uz vaicāto, vai ar to ir domāta arī Vienotības vadītāja nomaiņa, A. Robežnieks atbildēja, ka runa ir par jaunas Vienotības valdes ievēlēšanu. Martā plānotajā reģionālo nodaļu sapulcē partijas biedri vēlēšoties saņemt skaidras atbildes uz daudziem jautājumiem, kas radušies arī valdības veidošanas laikā.
Pirmdien Vienotības valde pēc trīs stundu ilgās sarunas, kurā skanējuši arī abpusēji skarbi izteikumi, tomēr nepieņēma lēmumu par I. Viņķeles un L. Čigānes izslēgšanu. Abas politiķes arī likušas saprast, ka viņu pārstāvētais sešnieks ir vienots un tādā gadījumā kopā atstāšot arī frakciju. Kāds Vienotības valdes loceklis Dienai atzina, ka situācija ir neapskaužama - ja abas deputātes tiktu izslēgtas, tas atkal satricinātu partiju un būtu notikusi acīmredzama šķelšanās. Taču, ļaujot viņām šādā veidā darboties, Vienotība turpinās noasiņot.
Kurš kuru apvainojis
Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa informēja, ka I. Viņķelei un L. Čigānei galvenokārt tiek pārmesti divi pārkāpumi. Pirmkārt, frakcijas disciplīnas neievērošana Valsts prezidenta vēlēšanās, kad frakcija vienojusies atbalstīt to prezidenta kandidātu, kurš paliek pēdējais, bet abas politiķes nav nobalsojušas par Raimondu Vējoni. Otrs - valdības veidošanas laikā viņas izteikušas atbalstu Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) premjera kandidātam Mārim Kučinskim vēl pirms viņa oficiālās nominēšanas, laikā, kad izredzes tikt izvirzītam bijušas arī Vienotības premjera kandidātam Kārlim Šadurskim. Viņš gan nebija oficiāli nominēts.
I. Viņķele Dienai atgādināja kādu senāku notikumu, kad S. Āboltiņa bija solījusi vienotu Vienotības atbalstu Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanās toreizējam Reformu partijas līderim Valdim Zatleram, kurš to nav saņēmis, bet S. Āboltiņa pati kļuvusi par Saeimas priekšsēdi. Tāpat partijas biedri nav guvuši skaidras atbildes, kāpēc Vienotība zaudēja premjera amatu, kāpēc Jānis Reirs un Rihards Kozlovskis atteicās kandidēt, ja ZZS un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) bija piekritušas iesaistīties viņu vadītajās valdībās. S. Āboltiņai tiek pārmesta arī izsmējīga attieksme pret kolēģiem, kas, cituprāt, bijusi tikai atbildes reakcija uz līdzīgu attieksmi.
Uz vaicāto, kā Vienotība garantētu M. Kučinskim solītās 23 frakcijas balsis, ja daļa frakcijas deputātu no tās aizietu, S. Āboltiņa atbildēja - viņa ir brīdinājusi premjeru, ka droša var būt tikai par 17 balsīm, bet arī tad valdībai ir vairākums. Taču, ja sešnieka deputāti bija gatavi atbalstīt M. Kučinski pirms viņa izvirzīšanas, «kāpēc lai viņi neatbalstītu Kučinska valdību», sacīja S. Āboltiņa. Viņa norādīja, ka I. Viņķele ir publiski apstrīdējusi arī J. Reira kā labklājības ministra kompetenci, kas nav bijis koleģiāli.
Ar darbu atgūties
Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars cer, ka neproduktīvās diskusijas par savstarpējiem nodarījumiem nomainīs sarunas par to, kā partija strādās valdībā, īstenos Vienotības prioritātes un nodrošinās atbalstu saviem ministriem, lai ar viņu darbību varētu atgūt zaudēto popularitāti. Ja partija spēs saliedēties un nodemonstrēt rīcībspēju, tad tai vēl esot izredzes, jo sabiedrība beidzot citā gaismā ieraudzīšot arī ZZS un tad varbūt spēs novērtēt Vienotību, atzina kāds šī politiskā spēka politiķis.
Šīs pārdomas radušās pēc pirmās jaunās koalīcijas sadarbības padomes sēdes, kurā piedalījies arī partijas Latvijai un Ventspilij līderis Ai-vars Lembergs. Viņš acīmredzami pārņēmis sēdes vadību no M. Kučinska, kuru esot atļāvies arī pārtraukt, liecina pastarpināti iegūtā informācija. Tas arī esot būtisks iemesls, lai Vienotība nevarētu atļauties šķiest savu enerģiju savstarpējos strīdos tā vietā, lai mobilizētos darbam koalīcijā. Lūgts to komentēt, ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atbildēja, ka to laikam būšot stāstījis kāds, kuru A. Lembergam esot izdevies nohipnotizēt. A. Brigmanis domā, ka A. Lemberga loma esot pārspīlēta.