Aptaujas, kas veiktas starp vēlēšanām, nevar tieši salīdzināt ar vēlēšanu rezultātiem, kuri attiecas tikai uz tiem pilsoņiem, kas aizgāja nobalsot, atgādina A. Kaktiņš. Savukārt vēlāk veiktie pētījumi raksturo visu aptaujāto attieksmi, un tajos ir arī norādīts, kuri nezina, par ko balsot, vai nepiedalītos vēlēšanas. SKDS aptaujā novembrī savu izvēli nevarēja pateikt 9,2%, savukārt nepiedalītos - 10,7%.
«Tas nav nekāds pārsteigums. Pēc vēlēšanām Vienotība demonstrēja savstarpējos strīdus, bija daudz negatīvās publiskās informācijas saistībā ar manu mandātu, kā arī ar iespējamo balsu pirkšanu [Latgalē]. Tas viss ir summējies, lai gan ir arī labas lietas un jaunā valdība ir labi sākusi darbu,» Dienai sacīja Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Viņas minētie iemesli sasaucas ar sociologa A. Kaktiņa teikto. Arī viņš norāda, ka Vienotība bija tā partija, kuru vajāja visvairāk neveiksmju. Savu iespaidu gan esot atstājis arī tas, ka jaunā Laimdotas Straujumas valdība ir ļoti līdzīga premjeres vadītajai pirmajai valdībai. Taču vēlētāji - arī tie, kuri balso par koalīcijas partijām, - cer sagaidīt pārmaiņas. Turpretim politiķi šo atbalstu interpretē citādi un uzskata - ja par viņu pārstāvēto partiju vēlētāji atdeva savu balsi, «tad viņi par visu ir sajūsmā», pieļauj sociologs.
Taču pārējās divas valdības partijas Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), par kuru balsotu 16,1%, un Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), kurai ir 13,1% piekritēju, šīs pilsoņu alkas pēc pārmaiņām nav skārušas. Abi politiskie spēki pat ir palielinājuši popularitāti. A. Kaktiņš pieļauj, ka to varētu saistīt arī ar Vienotības atbalstītāju skaita samazināšos, jo tās vēlētāji ir aizgājuši pie samērā līdzīgām partijām. Interesanti, ka par NA oktobrī vēl bija noskaņoti balsot tikai 9,6%, savukārt novembrī jau 13,1%, ko varot saistīt arī ar iespējamo kļūdas procentu. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis nonākšanu reitingu tabulas otrajā vietā vērtē kā vēlētāju doto avansu, «kas mums tagad ir jānotur». ZZS sociologu pētījumiem pievērš īpašu uzmanību, un daudzkārt tie ir veikti pēc partijas pasūtījuma, lai vēlāk izmantotu savas taktikas izstrādāšanā, un tas esot attaisnojies, sacīja A. Brigmanis. To parādījuši arī vēlēšanu rezultāti, jo liela daļa kandidātu ievēlēti Saeimā tieši tādā secībā, kā bija sarindoti sarakstā.
Saskaņa atgriezusies pozīcijās, kas tai bija pavasarī, norādīja A. Kaktiņš. Viņš secina, ka tās vēlētājiem Krievijas un Ukrainas konflikts paliek nenozīmīgāks. Jāatgādina, ka Saskaņa ilgstoši ir opozīcijā, bet arī šis apstāklis maz ietekmē tai lojālo vēlētāju. Gan Latvijas Reģionu apvienības, gan No sirds Latvijai pozīcijai būtisku pārmaiņu nav, un abu reitings svārstās ap 6% vai nedaudz vairāk. Līdzīgi ir arī ar tām partijām, kuras Saeimā neiekļuva, - Latvijas Krievu savienība, Vienoti Latvijai, Latvijas attīstībai un Jaunā konservatīvā partija -, tām ir ap vienu procentu atbalstītāju vai mazāk. «Sakāve vēlēšanās viņu popularitāti nav vairojusi, un tas ir likumsakarīgi,» atzina sociologs.