Gluži kā Koko Šanele dariet visu, lai viesībās nav vairāk par sešiem viesiem - tieši šāds viesu skaits kopīgi ar namamāti un namatēvu var viegli sasēsties ap apaļu galdu. Parīzē vakara viesības sākas ar ledusaukstu šampanieti.
Autores iesaka sarunas iesākt ar strīdīgu politisku jautājumu iztirzāšanu, parasti visiem esot ko teikt. Kad viesi sāk runāt par bērniem, ir īstais brīdis aicināt viesus pie galda.
Lai vakariņas izdotos, nav jābūt kulinārijas supersievietei. Labāk mazāk, toties superefektīvi - viens vienkāršs, uzreiz pasniedzams, bet otrs - izcili sarežģīts meistarstiķis, piemēram, deserts. Porcijām jābūt bagātīgām, galda klājumam - satriecošam, nedrīkst aizmirst par ziediem un citiem dekorējumiem.
Jānodrošina estētiska bauda. Vienkāršajam ēdienam autores iesaka gatavot cāli. Cepeškrāsns - 180 °C, čuguna pannā ieliek cāli, pārlej ar viena svaiga citrona sulu (ja citrons nav bioloģiskais, to ļoti rūpīgi nomazgā), pievieno sālītus citronus un mizu no svaigā citrona. Otru citronu nomizo, miziņu - pannā, pašu citronu - cālim vēderā. Cāli pārkaisa ar kanēli (veidos kraukšķīgu garoziņu).
Cep cepeškrāsnī divas stundas, cepšanas vidū cāli apgriež otrādi, 15 minūtes pirms cepšanas beigām pārlej ar sojas mērci. Nepievienojiet sāli, jo tā jau ir pietiekami daudz sālītajos citronos un sojas mērcē. Piedevās - rīsi, krāsnī cepti dārzeņi, svaigi salāti, čabata vai pašas cepta svaiga maize. Gandrīz katrai parīzietei esot sava cāļa gatavošanas recepte «no paaudzes paaudzē». Uz viesu sajūsmu vienmēr atbildiet: «O, tas jau nav nekas īpašs, es tikai visu saliku kopā, un te ir rezultāts!» Un vēl - iepērcieties divas dienas iepriekš, nekad neatklājiet recepti un nesakiet, kur pērkat garšvielas. Kamēr viesi bauda cāli, esot jārunā par seksu, autores saka - tad viesi parasti labi improvizējot un labi ēdot.
Nākamais sarunu raunds pirms deserta - par laulības pārkāpšanu. Tas esot īsti «parīziešu» stilā. Pēc tam deserts - šokolādes kūka, tās gatavošanai arī gandrīz katrai parīzietei esot sava recepte. Tīri franciskā garā savu recepti šeit neatklāšu - izvēlieties savu kādā no kulinārijas portāliem.
Katrā lietā ir sava deva humora, arī šajā grāmatā - tāpēc to tik viegli smaidot lasīt. Noslēgumā viena no grāmatas parīziskajām atziņām - visam vienmēr jāizskatās tik viegli un eleganti, cik vien tas ir iespējams.
Norūpējusies saimniece nav labs stils. Kādā citā reizē padalīšos ar to, kā autores iesaka gatavot un pasniegt tradicionālo pot-au-feu. Laimīgu un garšas baudām pilnu Jauno gadu! Un neaizmirstiet pēc viesībām izdzert glāzi ūdens pirms miega.