Kara izpostītajā Eiropā uz impēriju drupām radās komunistiskas valstis, kas pārsteidzoši līdzinājās boļševiku režīmam. Ļeņins līksmoja: «Vēl nedaudz, un mēs piedzīvosim komunisma uzvaru visā pasaulē, mēs pieredzēsim Vispasaules Padomju Federatīvās Republikas izveidošanu.» (PSS. 38. sēj., 231. lpp.)
Brestas miers bija vērsts ne tikai pret Krievijas nacionālajām interesēm, bet arī pret Vāciju. Pēc savas būtības Brestas miers ir Molotova-Ribentropa pakta prototips. Ļeņina aprēķina būtība 1918. gadā un Staļina aprēķina būtība 1939. gadā ir viena un tā pati: lai Vācija karo rietumos, lai tā novājina sevi un vienlaikus arī Rietumu sabiedrotos līdz pēdējai iespējai. Mēs par katru cenu palīdzēsim Vācijai novājināties līdz galējai robežai, un tad...
*
Ļeņina aprēķins attaisnojās. Daļēji. Kara nodzītā Vācija neizturēja spriedzi. Karš beidzās ar impērijas krišanu un revolūciju. Neizturēja arī Austroungārijas impērija: sabruka arī tā.
Pirmā pasaules kara rezultātā izveidojušos situāciju komunisti sauca par revolucionāru. 1918. gadā daudzās Eiropas valstīs izveidojās komunistu partijas. 1918. gada 3. novembrī dumpi sacēla vācu flotes jūrnieki Ķīlē. Divas dienas vēlāk sacelšanās bija pārņēmusi jau visu Ziemeļvāciju, bet 7.-8. novembrī - arī galvenos rūpnieciskos rajonus un valsts galvaspilsētu Berlīni.
Sacelšanās vai nu tika apspiesta, vai noplaka pati, tomēr jau 1919. gada janvārī Brēmenē tika pasludināta padomju republika. 1919. gada martā uzradās Ungārijas Padomju Republika. 1919. gada aprīlī - Bavārijas Padomju Republika.
Pēc padomju ģīmja un līdzības šajās komunistiskajās valstīs formēja savas sarkanās armijas un slepenpolicijas, kas dēvējās par ārkārtējām komisijām cīņai ar kontrrevolūciju. Ārkārtējās komisijas nekavējoties sāka revolucionāro teroru pret visiem iedzīvotāju slāņiem, bet sarkanās armijas metās revolucionārā karā «atbrīvot» savus kaimiņus.
Tipisks piemērs: Ungārijas Sarkanās armijas daļas iegāja Slovākijas teritorijā, un 1919. gada 20. jūnijā tur tika pasludināta Slovākijas Padomju Republika. Tūlīt tika izveidota komunistu valdība, kas paziņoja par vērtslietu atņemšanu privātpersonām un zemes, visu rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumu, banku un transporta nacionalizāciju. Sākās Slovākijas Sarkanās armijas un Ārkārtējās komisijas formēšana, lai cīnītos ar neapmierinātajiem. Šajā pašā laikā Ukrainas Padomju Sociālistiskā Republika pieteica karu Rumānijai un gatavojās paplašināties uz rietumiem, lai apvienotos ar Ungārijas Padomju Republiku. (Rodina. 1990. gads, nr. 10, 13. lpp.)
Ļeņins un Trockis gatavoja komunisma ieviešanu ne tikai Eiropā, bet arī Āzijā. 1919. gada 5. augustā Trockis uzrakstīja attiecīgu slepeno memorandu. (Šis dokuments glabājas Trocka arhīvā Hārvarda Universitātē. Pirmoreiz publicēts: The Trotsky Papers 1917-1922. 1964. 620.-627. lpp.)
Trockis uzskatīja, ka «ceļš uz Parīzi un Londonu ved caur Afganistānu, Pendžabu un Bengāliju». Viņš piedāvāja «gatavot militāru triecienu Indijai, lai palīdzētu notikt indusu revolūcijai». Lai to īstenotu, viņaprāt, vajadzēja Urālos vai Turkestānā izveidot «aziātu revolūcijas politisko un militāro štābu un revolūcijas akadēmiju», izveidot īpašu jātnieku korpusu no 30-40 tūkstošiem jātnieku un «pārmest to uz Indiju», lai palīdzētu «revolucionārajiem iezemiešiem».
(Turpinājums 16. janvāra numurā)