40 ieslodzīto dienā
Brīdī, kad Diena ieradās Iļģuciema sieviešu cietuma Medicīnas daļā, tur valdīja klusums - speciālisti konkrētajā dienā ieslodzītās personas nepieņēma, bet māsiņas bija izgājušas apgaitā. Tajā dienā bija paredzēts apskatīt 40 ieslodzītās, kuras galvenokārt bija sūdzējušās par galvassāpēm un saaukstēšanos. Tas gan neesot daudz - ierasti ikdienai. Bet sistēma ir atšķirīga - ieslodzītajiem nav iespējams pašiem atnākt pie ārsta vai telefoniski pieteikt vizīti - ir jāraksta iesniegums, kuru tālāk sardze nodod cietuma Medicīnas daļai. Pēc tam tiek izvērtēts, vai ieslodzītajai personai var palīdzēt uzreiz vai nepieciešama kāda speciālista apskate vai pat ieslodzītā nogādāšana Olaines cietuma slimnīcā vai jebkurā citā slimnīcā. Savukārt speciālisti cietumā ierodas pēc noteikta grafika, piemēram, stomatologs pieņem cietumā ieslodzītos divas dienas nedēļā, radiologs ierodas reizi nedēļā.
Iļģuciema sieviešu cietums gan ir labais piemērs - tajā ir nodrošināti visi vajadzīgie speciālisti un medicīnas pakalpojumi tiek sniegti laikus. Arī Iļģuciema cietuma priekšnieces vietniece Regīna Martinova Dienai apliecināja, ka palīdzība tiek sniegta laikus, dažreiz pat izsaucot speciālistus arī tad, kad viņiem nav pieņemšanas. Medicīnas daļas telpas izskatās ierasti - parasts zobārsta un citu ārstu kabineti un dažas palātas, kurās ieslodzītie uzturas, pirms tiek pārvesti uz slimnīcu. Pie sienām tikai vairāk svētbilžu, kas nav ierasti pilsētu slimnīcās. Arī filmās redzētās ainas, kur ieslodzītie ar rokudzelžiem ir pieslēgti pie palātas gultas, nemana. R. Martinova paskaidro, ka ārsts ir persona, kas ieslodzītajiem palīdz, tāpēc nevienam nav nodoma darīt pāri. Stingrāka režīma ieslodzītajiem ārpusē pie ārsta kabineta dežurē apsargs.
Problēmu pilns
Medicīnas aprūpei ieslodzījuma vietās patlaban ir pievērsta pastiprināta uzmanība - šo jautājumu skata gan tiesībsargs, gan Valsts kontrole, gan citas institūcijas. Piemēram, kopš 2007. gada Veselības inspekcija (VI) ir izskatījusi 1725 ieslodzīto sūdzības, no kurām 27 atzītas par pamatotām. Lielākā daļa saistītas ar to, ka Olaines cietuma slimnīcā kopš krīzes joprojām nestrādā vairākas nodaļas, Dienai norādīja VI pārstāve Dace Vīksna. Inspekcija pēc sūdzībām arī ir secinājusi, ka ieslodzījuma vietās ir problēmas ar plānveida zobārstnieciskās palīdzības nodrošināšanu un speciālistu piesaisti darbam cietumā.
Šīs pašas problēmas Dienai uzsvēra arī Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vadītāja Ineta Piļāne. Viņa paskaidroja, ka no ieslodzītajiem ir saņemta informācija, ka gadījumos, kad ieslodzītais cieš zobu sāpes, stomatologa palīdzība ir jāgaida ilgstoši. Piemēram, zobārsta nav Brasas cietumā, Daugavgrīvas cietumā un Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Šajos gadījumos zobārsta pakalpojumi tiek nodrošināti medicīnas iestādēs ārpus cietuma. Tomēr ne vienmēr ieslodzītos var tur nogādāt laikus. Piemēram, pēc 2013. gada 18. un 19. aprīļa vizītes Daugavgrīvas cietumā tiesībsargs secināja, ka uz zobu raušanu apmeklējuma dienā bija pieteikti 45 ieslodzītie, bet nedēļā var aizvest tikai sešus līdz astoņus ieslodzītos, tāpēc gaidīšanas laiks ir apmēram mēnesis.
Līdzīgi virkni problēmu ir uzskaitījusi arī Valsts kontrole, secinot, ka veselības aprūpei netiek izmantots ne Olaines slimnīcas operāciju bloks, ne arī 25% no slimnīcas vajadzībām iegādātajām modernajām medicīnas iekārtām, kuras izmaksājušas 491 430 eiro. Problēmas ir arī ar veselības aprūpes sistēmas vadību un uzraudzību. Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšniece Ilona Spure gan šīs problēmas nenoliedz, bet norāda, ka tiks darīts viss, lai situāciju uzlabotu. Piemēram, patlaban tiek risināts jautājums par zobārstu piesaisti. Ir atjaunota IeVP Medicīnas daļa, kura turpmāk uzraudzīs šo jomu. Kopā ar Tieslietu ministriju tiks meklēts risinājums slimnīcas noslodzes palielināšanai.
Par valsts naudu
IeVP gan uzskata, ka ieslodzītās personas ir daudz labākā situācijā nekā citi cilvēki. IeVP Medicīnas daļas priekšnieks Vadims Viktorovs Dienai paskaidroja, ka ieslodzītie atrodas valsts apgādībā, tāpēc viņiem visus veselības aprūpes pakalpojumus apmaksā valsts. Nav jādomā ne par lieliem līdzmaksājumiem, ne garām rindām uz specifiskiem izmeklējumiem. Ieslodzītie šo situāciju mēdz izmantot. I. Spure sacīja, ka lielai daļai cilvēku, nonākot cietumā, ir jau ielaistas slimības, jo brīvībā viņi nav gājuši pat pie ģimenes ārsta. Ieslodzījumā viņi vēlas savu veselību pilnībā sakārtot, bet, ja kaut ko nav iespējams izdarīt, seko sūdzību kalni. I. Spure gan nenoliedz, ka daļā gadījumu sūdzības ir arī pamatotas, tomēr uzsver, ka tās ir sekas budžeta konsolidācijai krīzes laikā. Toreiz krietni nācies samazināt veselības aprūpes resursus ieslodzījuma vietās.