Aviācijas nozarei attīstoties, izmaiņas skārušas arī ratiņu saturu - simtiem aviokompāniju visā pasaulē mūsdienās savu biznesu balsta ne vien uz transporta, ceļojumu apdrošināšanas un viesnīcu rezervācijas pakalpojumiem, bet arī uz sava veida veikalu un ēstuvju ierīkošanu gaisā. Piemēram, Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic pasažieri lidojuma laikā var iegādāties našķus, smaržas, pulksteņus un citas preces. Kārtīgāku maltīti lidojuma laikā no sezonāliem produktiem, latviešu vai Āzijas virtuvi ceļotāji sev var sarūpēt, pasūtot to pirms lidojuma. Par piedāvājumu, ko veido uzkodas, pamatēdiens un deserts, nāksies šķirties no sešiem līdz desmit latiem. «Jāņem vērā, ka izmaksas veido drošības prasību ievērošana, ēdiena nogādāšana līdz bortam, kā arī katra kilograma pacelšana gaisā,» skaidro airBaltic Korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.
Maina taktiku
Arvien vairāk aviokompāniju ekonomiskās klases pasažieriem par papildu samaksu ļauj tikt pie tāda paša pusdienu komplekta, kāds tiek likts uz biznesa klases lidotāja atlokāmā galdiņa - šādu tendenci savā blogā Inflightfeed.com iezīmē aviācijas nozares ēdienu konsultants Niko Lūkass. Pasaulē lielākās aviokompānijas savās ēdienu koncepcijās sākušas aizvien uzskatāmāk atteikties no pusfabrikātiem, vietā liekot ēdienus, kas uzņēmumam palīdz pozicionēt savu zīmolu un dot ieskatu vietējo garšu pasaulē. «Esmu pārliecināts, ka lidojumu var padarīt izdevušos vai neveiksmīgu tā laikā baudītais ēdiens,» portālam CNN izteicies Lūkass.
Savukārt J. Vanags aviokompāniju pievēršanos sava servisa virtuves daļai skaidro ar tirgus ekonomikas likumiem, kas darbojas arī uz lidmašīnā: «Piedāvājumam jābūt tādam, lai klients to vēlētos pasūtīt arī nākamajos lidojumos un ieteiktu draugiem. Viņam ir izvēle - paēst pusdienas terminālī vai pasūtīt kaut ko no mūsu ēdieniem, tāpēc nākas nepārtraukti radīt ko jaunu,» norāda J. Vanags, piebilstot, ka uz dažādiem svētkiem tiek radīti tematiskie piedāvājumi, bet savulaik sadarbībā ar šefpavāru Mārtiņu Rītiņu bija izstrādāta vesela ēdienu sērija. Pēc līdzīgiem principiem savu ēdināšanas industriju attīsta daudzas lidsabiedrības visā pasaulē, bet dažas, piemēram, Apvienoto Arābu Emirātu aviokompānija Etihad un Turcijas lidsabiedrība Turkish Airlines, gājušas vēl tālāk, uzaicinot šefpavārus ēdienus pagatavot uz vietas lidojuma laikā.
Starptautiskās Ceļojumu ēdināšanas asociācijas bijušais priekšsēdētājs Pīters Džonss portālam CNN šādus centienus saista ar aviokompāniju vēlmi lauzt stereotipus par lidmašīnu ēdiena nebaudāmību: «Ēst lidmašīnā nav tas pats, kas uz zemes. Gaisa mitrums ir zems - tas ietekmē gan ožu, gan garšas kārpiņas, līdz ar to arī viedokli par lidojuma laikā apēsto,» skaidro P. Džonss.
Latvieši šmorē pēc standartiem
Pasažieriem, kuri uz tuvākām vai tālākām zemēm dodas no starptautiskās lidostas Rīga, gaisā tiek piedāvāts turpat lidostas teritorijā esošajā uzņēmumā Airo Catering Services Latvija pagatavots ēdiens. Uzņēmums kopš 2008. gada pilnībā pieder vācu aviokompānijas Lufthansa meitasuzņēmumam LSG Sky Chefs, kas darbojas vairāk nekā 200 lidostās 52 valstīs. Latvijas ražotnē strādā 140 darbinieku, dienā apkalpojot vidēji 100 reisu - vairums no tiem ir airBaltic. Uzņēmuma direktors Andris Baļickis, izrādot ražotnes telpas, visos ēdienu tapšanas posmos Dienai uzsver augstos drošības standartus.
Izejvielu noliktavās līdzās pazīstamu ēdienu etiķetēm rindojas arī eksotiskas sastāvdaļas - latviešu meistaru pagatavotie ēdieni nonāk arī Tālo Austrumu un dažādu islāma valstu lidsabiedrību gaisa kuģu vēderos, jo te ēdieni tiek gatavoti atbilstoši katras aviokompānijas receptūrai. A. Baļickis norāda, ka apmēram puse izejvielu un gandrīz visi dārzeņi esot vietējas izcelsmes. Ražotne sadalīta vairākos posmos - no ēdienu pagatavošanas, iepakošanas, servēšanas un marķēšanas līdz to sadalīšanai dzelzs konteineros, kam pēc aizvēršanas uzliek drošības plombes, ko atver tikai lidmašīnas apkalpe. Pirms tam gan konteinerus iestumj aukstuma kamerās, lai atbilstoši starptautiskajiem higiēnas standartiem to saturu atdzesētu līdz piecu grādu temperatūrai. Uzņēmuma lielo projektu vadītāja Liisa Emīlija Ruģele atklāj, ka no ražošanas cikla trīs porcijas tiek uzglabātas septiņas dienas - ja nu kādam ēdienam nāktos veikt ekspertīzi. Līdz šim gan ar nepatīkamu pieredzi neesot nācies saskarties. «Mēs strādājam atbilstoši kritiskā kontrolpunkta sistēmai - tas nozīmē, ka varam izsekot katram produktam, kas nonāk pasažiera pusdienu komplektā,» skaidro Ruģele.
Uzķēruši lielo zivi
Pēdējā ražotnes departamentā, kas atbild par porciju skaita plānošanu nākamajām dienām un sakomplektēto konteineru savlaicīgu pievešanu lidmašīnām, uz sienām rindojas brīdinājuma plakāti ar lidmašīnu konstrukcijas detaļu izcenojumiem. «Tas, lai mūsu puikas zina, cik maksās remonts, ja, iekraujot pārtikas konteinerus, gadīsies ko iebuksēt,» puspajokam paskaidro A. Baļickis. Jautāts, kāpēc lidmašīnu ēdienam dažkārt ir ļoti gari derīguma termiņi, ražotnes vadītājs atbild, ka tas attiecas tikai uz sasaldētajām sviestmaizēm, ko atsevišķas kompānijas joprojām pasniedz saviem klientiem. «Visiem karstajiem ēdieniem derīguma termiņš ir tikai 48 stundas, tāpēc papildus izejvielās esošajiem konservantiem citi netiek pievienoti,» piebilst A. Baļickis.
Šķiet, ka drīzumā ražotnei nāksies palielināt jaudas, jo tuvākajā laikā airBaltic īstenos jaunu projektu, kas pasažieriem pirms lidojuma ļaus internetā sakomplektēt vēlamo maltītes kombināciju. J. Vanags jaunu peļņas iespēju meklējumus pamato ar inovāciju praktisko pusi: «Preces, ko tirgojam uz borta, un citi pakalpojumi papildus biļešu tirdzniecībai veido ļoti lielu daļu no mūsu ieņēmumiem, turklāt no desmit biļetēm uz airBaltic reisiem astoņas tiek iegādātas ārpus Latvijas - tā ir nauda, kas silda mūsu ekonomiku.»