Raksta izraisītā ažiotāža iestādēm, iespējams, lika piestrādāt pie iekšējā kultūras līmeņa pilnveidošanas vai ieviest tehniskus risinājumus, jo, kā novērojuši portāla Diena.lv moderatori, - rupji komentāri no vietējās ierēdniecības ēkām vairs netiek ievietoti. Agresija gan joprojām veļas no uzņēmumiem un privātpersonām, un iezīmējas arī vairākas jaunas tendences.
Eirokrāti līdzdarbojas
Godu un cieņu aizskaroši komentāri ar necenzētas leksikas piejaukumu tiek rakstīti no Eiropas Savienības (ES) Padomes un Eiropas Komisijas ēkām Briselē un Luksemburgā. Īpaši izceļas kāda IP adrese, kas atrodas ES Padomē Briselē - no tās ar dažādiem segvārdiem agresija tiek pausta regulāri, īpaši mutuļojot pie rakstiem par Latvijas politiķu nostāju par notikumiem Ukrainā. Rupjības pār Diena.lv publicētajām ziņām veļas arī no citām vietām Beļģijā, kuru autori, iespējams, ir citās ES iestādēs strādājoši tautieši. Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības ES preses sekretārs Jānis Sīlis norāda, ka dažādās ES Padomes ēkās patlaban nodarbināti 150 cilvēku no Latvijas. «Ikdienā katram ārlietu dienesta darbiniekam - kā galvaspilsētā, tā ārvalstīs strādājošam - jāievēro Ārlietu ministrijas Ētikas kodeksa pamatprincipi,» norāda J. Sīlis. EP Informācijas biroja Latvijā preses sekretāre Marta Rībele uzskata: «Nav nozīmes, vai cilvēks atrodas Briselē vai Ludzā, - visu nosaka veselais saprāts.»
Otrs rupjo komentāru vilnis pie rakstiem par Latvijā aktuāliem sociālpolitiskiem notikumiem nāk no citur ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem. Viņi nesmādē iespēju paust nicinājumu pret te notiekošo, kā arī dažādu amatpersonu darbu. «Skaidrs, ka šie cilvēki nav emigrējuši tāpēc, ka Latvijā viss patika, tāpēc viņiem ir kritisks skatījums uz notikumiem šeit. Bet tas, ka viņi izvēlas to paust interneta komentāros, nozīmē vēlmi situāciju mainīt. Lieliski redzams, ka interneta komentētāji ir norūpējušies par valsts stāvokli, - komentāros vislietotākie vārdi latviešu valodā ir «valsts» un «Latvija»,» atklāj sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, skaidrojot, ka cilvēki globālo tīmekli izmanto kā savā ziņā maģisku mediju - ar domu, ka tur pateiktais viesīs pārmaiņas. K. Sedlenieks arī novērojis, ka ļaudis portālu komentāru sadaļām mēdz piedēvēt baznīcas funkcijas, rakstot tur lūgšanas Dievam, piemēram: «Lūdzu, Dievs, dod viņiem veselo saprātu!»
Izaicina ar nodomu
Niknāko komentāru autoru IP adrešu atšifrēšana atklāj, ka pēdējā mēneša aktualitātes - Ukrainas notikumu - komentēšanai Latvijā pieslēgušās personas no Krievijas un Amerikas Savienotajām Valstīm. Viņu vēstījumos gan reti pausti viedokļi par raksta būtību - biežāk tie satur pretargumentus citu komentētāju paustajiem uzskatiem. Tādējādi šī platforma kļūst par diskusiju forumu, taču komentāru rupjo formulējumu un nereti rasistiska vai naidu kurinoša satura dēļ tie rosina konfrontāciju.
Latvijas Universitātes (LU) politiskās komunikācijas asociētais profesors Ojārs Skudra uzskata - ja komentārs aicina uz agresīvu darbību vai spēka lietošanu, ir pamats aizdomām, vai tā autors nepārstāv kādu kreisu organizāciju. «Nestādos priekšā, kāda jēga būtu Krievijas varai algot Latvijas ziņu portālu komentētājus, lai panāktu lielāku ietekmi Latvijas politiskajā telpā, bet nevar izslēgt, ka komentāru autori ir dažādi aktīvisti,» norāda O. Skudra. Viņš neizslēdz iespējamību, ka, ja rakstus komentē kāds Krievijas valsts iestādes vai sabiedrisko attiecību kompānijas algotnis, mērķis varētu būt anonīmo komentētāju provocēšana, lai no Latvijas lasītāju puses turpat diskusijā atskanētu radikāli paziņojumi par Krieviju: «Tos galējā variantā varētu interpretēt kā neofašistiskus, nacistiskus vai citādi Krievijai naidīgus un tad izmantot citos medijos Krievijā.»
Kriminālais tvaika nosūcējs
Auditorijas komunikācijas tendences un reakciju uz aktuāliem notikumiem ļauj aplūkot LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti izstrādātais Virtuālās agresivitātes barometrs. Tā jaunākie dati rāda, ka agresivitātes indekss no šā gada februāra vidus līdz marta sākumam sasniedzis augstāko līmeni pēdējā gadā. Mediju eksperte Anda Rožukalne, izpētot interneta niknuma struktūru, portālā Politika.lv norādīja, ka internetā visniknāk komentētas ziņas par konkrētām personībām, aptuveni trešdaļa rupjo repliku tiek mērķētas uz ziņām par notikumiem, 20% rupjību trāpa problēmas atainojošiem rakstiem, bet desmitā daļa agresivitātes tiek «izlādēta» pie ziņām par procesiem, piemēram, reformām.
Anonīmās komentēšanas iespēja rada ilūziju par nesodāmību, tomēr tehnoloģiju pārzinātāji norāda - komentētājs vienmēr atstāj savu IP adresi un citus tehniskos datus. Pastāv gan dažādas programmas, ar kurām tos var noslēpt, taču vairākums lietotāju par tādām nezina vai neprot pielietot. Tikmēr daudzi ziņu portāli ieviesuši atsevišķas sadaļas reģistrētu un nereģistrētu lietotāju komentāriem - kā grūdiens šādam solim bijis pērn rudenī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā Delfi pret Igauniju. Tiesa atzinusi, ka elektronisko sakaru komersants uzskatāms par publicēto komentāru līdzautoru, jo gūst peļņu no lietotāju darbībām, tāpēc ikviena virtuālajā vidē aizskartā persona Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā drīkst vērsties gan pret aizskarošās informācijas publicētāju, gan pret portāla īpašnieku un pieprasīt morālo kaitējumu.
Drošības policijā Dienai atklāj, ka katru gadu palielinās par darbībām virtuālajā vidē pēc Krimināllikuma 78. panta Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana pazīmēm uzsākto krimināllietu skaits. 2009. gadā tādas bija sešas, bet pērn sasniedza 20. Lai līdz tam nenonāktu, interneta portāliem tiek ieteikts novilkt kritikas «sarkanās līnijas» un naidīgus, godu un cieņu aizskarošus komentārus dzēst.