Viens otrs tagad teiks, ka sezonas laikā nevajadzēja izlikt galdā visas kārtis, un ka varbūt nevajadzēja par katru cenu tiekties pēc 100 000 eiro prēmijas, ko Martins saņēma par uzvarām pēdējo trīs Pasaules kausa izcīņas posmu visos sešos braucienos. Jautājums tikai, vai tādā gadījumā Tretjakova ierakumos notiktu citādi manevri? Vai tad krievi neizplatītu informāciju, ka trase tiks lieta ar aukstu ūdeni, bet patiesībā nepielietotu karstā ūdens liešanas tehnoloģiju? Vai tad Tretjakovs neveiktu ap 400 braucienu Soču trasē? Tas viss būtu, tāpat kā viņu neierobežotās finansiālās iespējas. Varam tikai nojaust, cik Krievijas puse investēja, lai Sočos iegūtu zeltu, ja Krievijas Bobsleja un skeletona federācijas prezidents G. I. Bedžamovs ar plašu žestu neilgi pēc Tretjakova uzvaras varējis noskaitīt šī panākuma otram lielākajam kaldinātājam Krievijas izlasē strādājošajam vācu trenerim Villijam Šnaideram 150 000 eiro. Zinātāji teic, ka šī trenera mēneša alga olimpiskajā ciklā esot bijusi 10 000 eiro.
Krievi gāja uz visu banku, un to arī paņēma. Pēc olimpiskajā ciklā uzrādītajiem rezultātiem Martinam it kā vajadzēja būt pirmajam, bet, no otras puses, - ja paskatāmies, cik mērķtiecīgi krievi/ vācietis strādāja, lai Tretjakovs būtu pirmais Sočos, tad iznākums ir likumsakarīgs.
Vienā ziņā labi, ka Dukuru nometne ar vēsu prātu un bez emocijām ir pieņēmusi Soču rezultātus. Pat Dainis Dukurs, kuram ir piešauta acs uz aizkulišu spēlīšu pamanīšanu, šoreiz bija mierīgs. «Es redzēju, ka viņi darīja dažas lietas savā labā, bet to darīt nebija aizliegts. Jāatzīst, ka šoreiz šajā lielajā cīņā mēs zaudējām.»
Bet vislielākais prieks, ka Martins jau tagad saka - varbūt būs lemts pēc četriem gadiem.