VK noskaidrojusi, ka pirmās problēmas bankai bija jau pērn augusta beigās, taču FKTK un Latvijas Banka nereaģēja. Parex ciešot papildu zaudējumus pasaules ekonomikas krīzes dēļ, tā 22.oktobrī vērsās Finanšu ministrijā, lūdzot ieguldīt 200 miljonus latu. Tas tika atteikts. Pēc nedēļas jau notika apspriede pie premjera, I.Godmanis uzstāja, ka pārņemt banku ir lietderīgāk, nekā to slēgt. Turpmākajās dienās tika gatavots līgums ar bankas īpašniekiem Valēriju Karginu un Vitāliju Krasovcki. 8.novembra sēdē valdība nolēma Parex pārņemt un paziņoja, ka ieguldīs bankā 200 miljonus latu.
Taču 8.novembra sēdē no iepriekš sagatavotā līguma bija pazuduši abiem īpašniekiem nelabvēlīgie punkti par nepieciešamību viņu depozītus ieguldīt Parex pamatkapitālā. Tāpat pazudusi prasība ieguldīt bankā citus viņu īpašumus. Lai arī FKTK lūdza uzlikt ierobežojumus finanšu darbībām Parex, valdība to neizdarīja, un jau nākamajā dienā sākās lielākā naudas aizplūšana no Parex. Tikai 1.decembrī pēc trešā FKTK lūguma, kad no bankas pēc tās pārņemšanas brīža jau bija aizplūdis miljards latu, tika uzlikti ierobežojumi.
Kopā valsts ieguldīja bankā 673 915 659 latus, kas nozīmē, ka valdība pati atkāpusies no sava mandāta, kas paredzēja tikai 200 miljonu latu iepludināšanu bankā. Divi noguldījumi bankā tika veikti, pirms ierobežoja naudas izņemšanu, tādējādi, visticamāk, uz ārzemēm aizplūda 403 miljoni budžeta naudas.
VK secina, ka no bankas pārņemšanas tiešie ieguvēji bija tās akcionāri, nevis valsts. Uz budžeta rēķina abiem bija iespēja sakārtot savas saistības pret noguldītājiem, atrisināt problēmas ar sindicēto kredītu atdošanu. Tagad V.Karginam un V. Krasovickim faktiski nav nekādu saistību pret valsti, ja atklātos, ka viņi snieguši melīgu informāciju. Bijušie īpašnieki un viņu radinieki saglabājuši vairākus depozītnoguldījumus bankā, kas nes 380 000 latu peļņu mēnesī.
Visskarbāk VK kritizē FKTK, kas sistemātiski nav analizējusi un līdz ar to laikus nav spējusi prognozēt Parex likviditātes problēmas un apstādināt bankas stāvokļa pasliktināšanos. Kā secina VK, tas apliecina, ka Latvijā nedarbojas profesionāla banku uzraudzības sistēma.