Vienotībai tādā gadījumā būtu jāmeklē atbalsts pie Zaļo un Zemnieku savienības, pret kuru vairs nav iebildumu Reformu partijas jaunajam līderim Edmundam Demiteram. Taču ZZS prasības par pašvaldību interešu ievērošanu valsts budžetā premjeram varētu būt vēl lielāks apgrūtinājums nekā VL-TB/LNNK vēlmes.
Pirms otrdien paredzētās V. Dombrovska tikšanās ar VL-TB/LNNK līderiem viens no viņiem - apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars - paziņoja, ka neredz iespēju balsot par nākamā gada valsts budžeta projektu un palikt šajā valdībā, ja tiks iedzīvināts Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājums par uzturēšanās atļaujām. Tas paredz noteikt ikgadējo kvotu - 1000 darījumu ar nekustamo īpašumu, uz kuru pamata tiek izsniegtas uzturēšanās atļaujas. Augstākā kvota, kam VL-TB/LNNK varētu piekrist, ir 700 darījumu gadā. To ir piedāvājis premjers V. Dombrovskis sarunā ar R. Dzintaru pagājušajā nedēļā. Pirmdien V. Dombrovskis sacīja, ka viņa priekšlikums nav balstīts uz aprēķiniem, kādus sagatavojusi Ekonomikas ministrija. Viņš uzsvēra, ka «tā ir bāze, uz kuras pamata var notikt sarunas». Teiktais liecina, ka valdības vadītājs pieļauj kvotas samazināšanu. Taču šie Imigrācijas likuma grozījumi vēl ir jāpieņem Saeimā, par ko VL-TB/LNNK frakcijas vadītājam Eināram Cilinskim ir lielas šaubas, ņemot vērā interešu grupu uzsākto reklāmas kampaņu par atbalstu uzturēšanās atļaujām.
EM priekšlikumu prezentēja RP līderis E. Demiters, kurš pagājušajā nedēļā vienojās ar VL-TB/LNNK strādāt nešķiramā tandēmā - vai nu abi valdībā, vai neviens. Pēc brīvdienām, kuras E. Demiters, iespējams, vadījis politiskajās konsultācijās, viņa viedoklis bija mainījies. Ar VL-TB/LNNK viņš runājis tikai par darbības koordināciju, «kas tagad arī notiek». Uz vaicāto, vai RP varētu atstāt valdību kopā ar NA, E. Demiters pēc tikšanās ar V. Dombrovski atbildēja: «Mums nekur nav jāiet.» Viņaprāt, uzturēšanās atļauju dēļ nevar riskēt ar valdību. Mediji nebūtu uzzinājuši par RP un VL-TB/LNNK neafišēto vienošanos, ja NA nebūtu par to pavēstījusi.
EM piedāvā noteikt vienādu slieksni visā Latvijā, kas paredz iespēju ārvalstniekiem saņemt uzturēšanās atļaujas, iegādājoties nekustamo īpašumu par 142 000 eiro. Papildus jāiemaksā arī 25 000 eiro Investīciju fondā. Tagad lielajās pilsētās par īpašuma iegādi ir noteikts slieksnis - 100 000 latu, bet pārējā teritorijā - 50 000 latu. Ja NA piedāvā paredzēt, ka ar katru gadu darījumu skaits samazinās, tad E. Demiters rosina katru gadu Ekonomikas ministrijai un Iekšlietu ministrijai ziņot par situāciju ar uzturēšanās atļaujām un pēc tam vērtēt, vai ir nepieciešamas izmaiņas regulējumā.
Partneriem ir iespaids, ka NA šo jautājumu izmanto kā ieganstu, lai atstātu valdību. Taču NA grozījumus Imigrācijas likumā, rosinot atteikties no uzturēšanās atļaujām pavisam, iesniegusi Saeimā jau vairākkārt kopš 2011. gada. Pat ja koalīcija tiks pāri šim jautājumam un pieņems valsts budžetu, to tik un tā nesagaida vieglas dienas, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), atgādinot par situāciju, kādā ir Reformu partija - ja tās deputāti jaunas politiskās izvēles meklējumos piebiedrosies partijām, kas nav koalīcijā, atbalsts valdībai kļūs vēl neskaidrāks. Koalīcijā ir arī septiņi neatkarīgie deputāti.