D-dienas, kā mēdz dēvēt 1944. gada 6. jūniju, kad sākās operācija, atceres pasākumus šogad aizēno Krievijas prezidenta Vladimira Putina klātbūtne, pret ko daudzi iebilst Maskavas īstenotās Krimas pussalas aneksijas un promaskavisko separātistu darbību Austrumukrainā dēļ.
Francijas prezidents Fransuā Olands uzstāj, ka V. Putina klātbūtne piemiņas pasākumos ir nepieciešama, jo tā esot iespēja ar viņu runāt par Ukrainas krīzes risināšanu.
Veicināja kapitulāciju
Militārajā vēsturē lielākais jūras desants sākās 1944. gada 6. jūnijā īsi pēc pusnakts, kad Normandijas piekrasti apšaudīja no gaisa un kuģiem. Pēc tam krastā tika izsēdināti 24 tūkstoši amerikāņu, britu un kanādiešu gaisa desantnieku, bet viņiem sekoja vairāk nekā 130 tūkstošu karavīru, kurus kopā ar bruņutehniku izsēdināja 80 kilometru platajā Normandijas piekrastē, ko sadalīja piecos sektoros.
Izcelšanās, ko sāka plānot jau 1943. gadā, mērķis bija nostiprināt sabiedroto pozīcijas nacistiskās Vācijas okupētajā Rietumeiropas daļā. Operācijas pirmajā dienā sabiedrotajiem neizdevās īstenot visus mērķus, bet tuvākajos mēnešos viņi ieguva stabilu stāvokli, veicinot nacistiskās Vācijas kapitulāciju 1945. gada 8. maijā.
Portsmutas D-dienas muzejs apgalvo, ka invāzijas pirmajā dienā bojā gāja aptuveni 2500 sabiedroto karavīru, vēsta britu raidsabiedrība BBC.
Gan Lielbritānijā, no kuras teritorijas sākās D-dienas uzbrukums, gan Francijā jau ceturtdien notika vairāki atceres pasākumi, tajos piedalījās Normandijas izcelšanās dalībnieki, kas nolika ziedus kritušo biedru atdusas vietās.
D-dienas centrālais piemiņas pasākums notiks piektdien Svorda pludmalē, kas bija viens no pieciem izcelšanās sektoriem Normandijas piekrastē. Ceremoniju apmeklēs 18 valstu līderu un 3000 kara veterānu.
Putins uzrunā Obamu
Daudzos neapmierinātību izraisījis Francijas prezidenta F. Olanda lēmums uz piemiņas ceremoniju ielūgt Krievijas prezidentu V. Putinu. Ir izskanējuši viedokļi, ka Kremļa saimnieka klātbūtne laikā, kad Krievija destabilizē situāciju Ukrainā, apgāna Normandijas operācijā kritušo piemiņu. Citi uzsver, ka V. Putins šo iespēju izmantos, lai parādītu, ka rietumnieki viņam ir piedevuši.
«Jā, tā ir diena, kad godinām kara veterānus un tos, kas mira par fundamentālajām brīvībām, bet tā ir arī iespēja skatīties uz priekšu un deeskalēt Ukrainas krīzi,» kāds vārdā neminēts franču diplomāts sacīja Reuters.
F. Olandam ceturtdienas vakarā prezidenta pilī Parīzē bija paredzētas vakariņas ar V. Putinu. Vakar ar Krievijas prezidentu plānoja tikties Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, bet Vācijas kanclere Angela Merkele ar viņu tikšoties piektdien. ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija ir paziņojusi, ka viņam nav plānu tikties ar V. Putinu.
Kremļa saimnieks trešdien intervijā franču radio Europe 1 izteica B. Obamam piedāvājumu tikties. «Nav iemesla domāt, ka prezidents Obama nevēlas runāt ar Krievijas prezidentu,» sacīja V. Putins. «Tā ir viņa izvēle. Esmu gatavs dialogam.»
Viņš apliecināja, ka ir gatavs sarokoties un pārmīt kādu vārdu ar jaunievēlēto Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, kurš arī apmeklēs Normandijas izcelšanās atceres pasākumus.
Pa diplomātiskajiem kanāliem pienāk informācija, ka Eiropas līderi V. Putinam pieprasīs bloķēt militāru grupējumu iekļūšanu Ukrainā no Krievijas un oficiāli atzīt P. Porošenko. Pretējā gadījumā varētu pastiprināties Rietumu sankcijas pret Krieviju.
Arī B. Obama ceturtdien pēc G7 valstu līderu sanāksmes paziņoja, ka Krievijai būs jārēķinās ar smagām sankcijām, ja tā nepārtrauks «provokācijas» Ukrainā un nesadarbosies ar tās jauno valdību.