Rīgas Dinamo galvenais treneris Artis Ābols ar saviem palīgiem trāpīja mērķī ar sastāva pamainīšanu un izvēlējās pareizāko taktisko risinājumu. Nemainīgi tika atstāti trīs uzbrucēju trijnieki, kuri pēdējā spēļu ciklā atraduši itin labu kopvalodu, taču pilnībā nomainījās ceturtais virknējums. Pēc pusotra mēneša savainojuma ārstēšanas uz ledus atgriezās Marcels Haščāks, savukārt iespēja debitēt KHL tika dota 18 gadus vecajam Deividam Sarkanim.
Zinot, ka pret Pjotra Vorobjova vadītajām komandām ir sarežģīti atspēlēties, rīdzinieki jau no paša sākuma ar aktīvu spēli centās iegūt pārsvaru. Pretinieku aizsardzības shēmu izjaukšanai dziļi zonā ik pa laikam ieslidoja arī kāds no aizsargiem. Vispirms Kristaps Sotnieks uzbrucējam raksturīgā manierē kontrolēja ripu pat aiz Lokomotiv vārtiem, bet pēc neilga laika vārtu priekšā ieslidoja Sandis Ozoliņš, un tajā epizodē arī tika gūti pirmie vārti. Gints Meija izlauzās no aizsarga spīlēm aiz vārtiem un piespēlēja ripu uz tālo stabiņu Ozoliņam, bet no aizsarga slidas tā ieslīdēja vārtos. Spēles 11. minūtē uz ļoti ilgu laiku paliks atmiņā jaunajam Sarkanim. Pēc viņa piespēles situācijā divi uz vienu aizsargu Haščāks pārsvaru dubultoja. Slovāku leģionārs jau no paša sākuma bija aktīvs. Gan jau arī tāpēc, ka treneriem, iespējams, novembra pārtraukumā būs jāizšķiras, kuru atstāt komandā - Haščāku vai čehu Vojteku Polāku.
Otrajā un trešajā periodā Dinamo izvēlējās izteiktu spēli no aizsardzības. Lokomotiv ievērojami apsteidza mūsējos ātrumā, taču labi, ka viņiem priekšējā līnijā pietrūkst izpildītāju. Vienīgo ripu mājinieki iemeta, kad rīdzinieki bezatbildīgi nospēlēja skaitliskajā vairākumā. Jaroslavļas komandā Miķelis Rēdlihs tobrīd izcieta četru minūšu sodu. M. Rēdliham komandā bija otrs mazākais spēles laiks (8:45 minūtes) un negatīvs plus mīnus koeficients (-1).
Rīgas Dinamo jau astotajā spēlē pēc kārtas izcīnīja vismaz vienu punktu.