Taču 2015. gada vidū ar jauniem ieteikumiem, kuri ļaus atvieglot zādzību izmeklēšanas kārtību, sola nākt klājā Valsts policija (VP), kas kopā ar vairāku valsts institūciju speciālistiem patlaban pēta dažādu Eiropas valstu pieredzi.
Apzog arvien biežāk
«Tā ir liela problēma,» zādzību apjomu veikalos komentē Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) padomnieks Austris Kalniņš. Zādzību skaits viņa ieskatā pēdējos gadus ir augsts. Arī Iekšlietu ministrijas (IeM) statistika liecina, ka par neliela apjoma zādzībām ierosināto kriminālprocesu skaits ik gadu pieaudzis - 2011. gadā ierosināti 5778 kriminālprocesi, 2012. gadā - 7312, savukārt 2013. gadā - jau 7763. Tas gan nenozīmē, ka pieaudzis zādzību apjoms, jo, kā norāda A. Kalniņš, ierosināto kriminālprocesu skaits, visticamāk, atkarīgs arī no tā, vai incidentos iesaistījusies policija.
Situāciju kā nopietnu raksturo arī ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine, sakot, ka zādzības tirdzniecības uzņēmumiem rada finansiālus zaudējumus un papildu izdevumus, ierīkojot novērošanas kameras, magnētiskos vārtus un slēdzot līgumus ar apsardzes uzņēmumiem. «Būtiski ir saprast vienu - «šķietami nedārga prece» tā ir tikai konkrētam cilvēkam konkrētajā brīdī. Bet veikalam, kas ar šāda veida zādzībām sastopas regulāri, finansiālie zaudējumi vairs nav tā definējami,» uzsver L. Vārtukapteine. Arī Rimi pārstāve Laura Podskočija atzīst, ka mazumtirdzniecībā zādzības arvien ir nopietna problēma. Abi veikali gan neatklāj, cik konkrēti lielus zaudējumus tiem vidēji mēnesī nodara zagļu uzbrukumi.
Starptautiskajā pētījumā Globālais zādzību barometrs tirdzniecībā secināts, ka zādzību skaitam ir tendence palielināties, ko pētījuma autori saista, pirmkārt, ar organizētās noziedzības pieaugumu, otrkārt, ar ekonomiskās krīzes radītajām sekām.
Policija jāgaida ilgi
Lai tā saucamo sīko zādzību izskatīšana šādos gadījumos būtu efektīva un lieki netērētu policijas un komersantu resursus, LTA jau vairākus gadus runājusi par izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LPKA), aicinot «sīkās» zādzības dekriminalizēt un šādās situācijas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, kā arī uzliekot sodu vienas minimālās algas apmērā. Pašreiz tiek piemērota kriminālatbildība, sodot ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
LTA uzskata, ka policija šādos gadījumos darbojas neefektīvi. «Policija aizņemta ar smagākiem pārkāpumiem, tāpēc atbrauc pie noķertā zagļa tikai pēc vairākām stundām, taču visu šo laiku zagli nav kur likt. Bieži ir tā, ka apsardze pasaka - samaksā un ej,» skaidro A. Kalniņš. Viņaprāt, tādējādi radusies nesodāmības gaisotne, kas garnadžiem, nebaidoties par nopietnām sankcijām, ļauj brīvāk rīkoties. Tomēr Tieslietu ministrija (TM) atzinumā par janvārī LTA Saeimas Juridiskajai komisijai iesniegto likumprojektu, paredzot izmaiņas LPKA, norādījusi uz vairākiem trūkumiem, kā rezultātā likumprojekts tika noraidīts. TM ieskatā nav pieļaujams, ka Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu dekriminalizācijas pamatojumā kā galvenais mērķis un kritērijs tiek izvirzīts VP darbības optimizācijas piedāvājums. TM norāda - tādējādi var tikt liberalizēta atbildība par zādzību, krāpšanu un piesavināšanos nelielā apmērā.
VP skaidro, ka prioritāte ir kriminālprocesa vienkāršošana, kas ļaus efektīvāk izmeklēt ne tikai «sīkās» zādzības, bet arī citus kriminālpārkāpumus un mazāk smagus noziegumus, turklāt šādi tiktu panākta pozitīva ietekme arī uz smagāku noziegumu izmeklēšanu. VP varētu atbalstīt arī daļēju «sīko» zādzību dekriminalizāciju, paredzot, ka par sistemātisku «sīko» zādzību izdarīšanu tiek saglabāta kriminālatbildība, iespējams, pat paaugstinot soda sankcijas. Tādējādi tiktu nodrošināts, ka personas, kas ar zagšanu nodarbojas kā ar arodu, joprojām tiktu krimināli sodītas. Savukārt par pirmo izdarīto «sīko» zādzību paredzētā administratīvā atbildība varētu aizstāt tos gadījumus, kad tiek atteikts sākt kriminālprocesu, jo izdarīts noziedzīgs nodarījums, kuram ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu. Īstenojot šādu, daļēju dekriminalizāciju, «sīko» zādzību skaita palielināšanās nav prognozējama, norāda VP.
Lai rastu risinājumu kriminālprocesa vienkāršošanai, VP ar Eiropas Komisijas atbalstu patlaban īsteno projektu par mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas vienkāršošanu, kurā iesaistītas vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu policijas, IeM, kā arī citas valsts un nevalstiskā sektora organizācijas. Jau daļēji izpētīta Igaunijas un Vācijas pieredze, secinot, ka tur noziegumu izmeklēšana ir vienkāršāka. Latvijā par zādzību no veikala izmeklētājs kriminālprocesā sagatavo 50-70 dokumentu lapu, savukārt Igaunijā šādas lietas tiek noformētas uz 20-25 lapām, bet Vācijā līdz 10 lapām, konstatējusi VP.
Svarīga profilakse
Policija ar ārzemju valstu praksi neliela apjoma zādzību izmeklēšanā sola iepazīties līdz 2015. gada 30. jūnijam, lai pēc tam nāktu klajā ar priekšlikumiem izmeklēšanas procesa atvieglošanai. Līdz tam policija, kā arī LTA rekomendē mazumtirgotājiem parūpēties par veikala un tajā esošo preču drošību, ieviešot, piemēram, apsardzi un signalizācijas sistēmu.
Savukārt Elvi un Rimi uzsver, ka, pieķerot garnadzi, jebkurā gadījumā nepieciešama policijas iesaiste. «Jāņem vērā arī cilvēka psiholoģiskais aspekts - ja par krāpniecisko rīcību persona saņems tikai aizrādījumus vai administratīvos aktus, tas nekādā veidā nemazinās zādzību skaitu un veikaliem šī problēma kļūs vēl lielāka. Policijas izsaukšana un kriminālatbildība ir sods, kas no krāpnieciskās darbības attur vairāk,» uzsver L. Vārtukapteine.