Atceļā gan šaubīgais pārītis tunelī vairs nebija sastopams. Neviens garāmgājējs uz sievietes sacelto troksni nav reaģējis. Anda uzrunājusi netālu patrulējošos pašvaldības policistus, kuri teikuši, ka zagļu ķeršana nav viņu kompetence, un sūtījuši uz Valsts policiju (VP). Likumsargi atzīst, ka noķert profesionāli meistarīgos kabatzagļus ir grūts uzdevums, bet vēl grūtāk ir lietu novest līdz tiesai.
Video neglābj
Rīgas centra tuneļos ir uzstādītas video novērošanas sistēmas, kam drošības sajūtu vajadzētu vairot, taču «profesionālie» zagļi ir iemanījušies nenokļūt kameru redzeslokā, tieši tāpēc zādzības bieži vien notiek uz kāpnēm. Turklāt tuneļus uzrauga Rīgas Pašvaldības policija (RPP), bet zādzības izmeklēšanu veic Valsts policija. «Videokameras veic attālināto novērošanu. Lai fiksētu, kā tieši notiek zādzība, var būt par tālu. Tomēr Valsts policijai mēs regulāri iesniedzam videomateriālus, ko izmantot izmeklēšanā,» stāsta RPP Operatīvās vadības un uzraudzības pārvaldes priekšnieks Jevgēņijs Platais. VP Rīgas reģiona Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītāja Sigita Pildava apstiprina, ka videokamera bieži vien nefiksē, kā tieši zagļa roka izvelk maku no somas: «Kameru ierakstus mēs veiksmīgi izmantojam citu noziegumu atklāšanā - kad notikusi laupīšana vai huligānu uzbrukums.»
Vajadzēja zvanīt
Noķerti un tiesai nodoti tiek aptuveni 30-40 zagļi gadā. No tiem, kas nav cietumā, Rīgas ielās aktīvi darbojas ap desmit «profesionālajiem» kabatzagļiem, neskaitot viņu kompanjonus, kas palīdz novērst uzmanību. VP Kriminālpolicijas birojā ir nodaļa, kas nodarbojas tieši ar kabatzagļu izsekošanu un ķeršanu, diemžēl ne tikai šīs nodaļas darbinieki atpazīst savus pastāvīgos «klientus,» bet zagļi atpazīst arī policistus, stāsta S. Pildava. «Tas ir sāpīgs jautājums, jo ļoti reti izdodas notvert brīdi, kad zādzība ir tikko izdarīta, ir gan cietušais, gan zaglis, gan nozagtā lieta. Visbiežāk maciņš ir jau atdots līdzdalībniekam,» atzīst S. Pildava, kuru pašu reiz mēģināts apzagt. Rokas bijušas aizņemtas, tomēr tālāk par somiņas atvēršanu zagļi gan nav tikuši. «Tā bija pretīga sajūta, turklāt zagļi uzvedās ļoti nekaunīgi. Viņi bija divi, es - viena, vienā rokā puķes, otrā - torte. Toreiz gan viņiem jau sekoja policijas darbinieki un par citiem noziegumiem aizturēja, taču katram blakus policistu nepieliksi,» atceras S. Pildava. Viņa uzskata, ka Andas minētajā gadījumā pašvaldības policistiem vajadzēja sievieti pavadīt, ja viņa atceļā jutās apdraudēta. J. Platais apgalvo, ka RPP darbinieki cenšas reaģēt vienmēr, kad fiksē pārkāpumu, un tad lietu nodod pēc piederības. Ja policisti palīdzību atteica, viņi, visticamāk, veikuši kādu uzdevumu. Taču šādos gadījumos vislabāk tomēr esot zvanīt pa tālruni 02 vai 112. Tuneļi ir tikai viena no kabatzagļu aktivitātes vietām. Joprojām zādzības notiek gan Centrāltirgū, gan Vecrīgā un sabiedriskajā transportā.