To Ģirts Krūmiņš izspēlē eleganti.
Tomēr, lai cik atvērti vēlējos nolasīt Krūmiņa Oblomova versijas jaunos vaibstus, tas īsti neizdevās. Cerams, tikai pagaidām un tikai 14.IX izrādē. Turklāt pieļauju, ka ir skatītāji, kam Krūmiņa Oblomovs ir tuvāks. Rodas iespaids, ka arī režijas koncepcijā pamatā izrāde tomēr ir būvēta uz Oblomovu - Gundaru Āboliņu, bet Ģirta Krūmiņa Oblomova versija nav pietiekami individualizēta. Nolasu, ka viņa Oblomovs ir princis uz zirņa un, lai cik pasīvs un asociāls, tomēr gluži labi spēj sadzīvot ar pasauli un socializēties. Tas bezdibenis nav tik nepārkāpjams. Kamēr Āboliņa Oblomovs ir saaudzis ar savu dīvāniņu kā nāra ar asti. Šajā Oblomovā ir kas iracionāls. Aktierim izdodas pārliecināt - viņš tiešām noslāps, ja izies kaut soli ārpus savas embrija teritorijas. Bet, arī uzturoties šajā teritorijā, viņa acīs ir bezgalīgas skumjas. Viņš Olgā tiešām iemīlas, taču nekāda kopābūšana nav iespējama - nestāvēs taču abi divi mūžam kājās dīvāniņā, kur Oblomovs uzrauj Olgu. Krūmiņa Oblomovam pārvākšanās ir klapatas, kamēr Āboliņa - eksistenciāla nelaime, fatāls apdraudējums, gluži kā ikviens klauvējiens, saulesstars vai rēķins no ārpasaules. Krūmiņš Oblomovu vairāk būvē uz vispārēju melanholiju, nostalģiju pēc Arkādijas. Āboliņš - uz aktīvu iekšēju darbību, saldkaislu nekā nedarīšanu. Reizē viņš ir arī gluži vienkārši vecpuisis, kam ir nāves bailes dzīvot un kas apzinās, ka nekad tā arī nesaņemsies dzīvē kaut ko mainīt. Lupatās ievīstītais, zem gultas pabāztais ceriņzars ir spoža detaļa. Manuprāt, šobrīd jēdzieniski apjomīgāks, sarežģītāks un emocionāli skaudrāks ir Oblomovs - Āboliņš. Tomēr ir kāds, kas vienādi mīl abus Oblomovus. Viļa Daudziņa kalps Zahars, kas ir otra ikonas lampiņa savā aizkrāsnes migā. Nekāda aktiermākslas teorija, par laimi, nepalīdz saprast, kā aktieris tik kariķēti grotesku formu spēj piepildīt ar tik «kristīgu, ne ģiftīgu» saturu. Turklāt - atstājot vietu arī smiekliem. Atliek vēlēties, lai pēc poēmas vērtā Zahara aktierim labvēlīgi režisori piešķirtu «veču brīvdienas» un iedotu skaistu lomu vecuma grupā līdz 45 gadiem, vēlams - ar taisnu muguru.