Organizācijas Zaļā brīvība valdes priekšsēdētājam Jānim Brizgam videi draudzīga iepirkšanās nozīmē mazāku dabas resursu izšķērdēšanu, tai skaitā mežu izciršanu, un apkārtējās vides kvalitātes saglabāšanu nākotnē. Tas viņa ģimenei, kurā aug trīs - divus, piecus un astoņus gadus veci - bērni, ir svarīgi. Produktos sastopamās bīstamās vielas var būt kaitīgas gan cilvēku veselībai, gan arī videi, norādīja organizācijas Baltijas vides forums Latvija pārstāve Kristīne Sēnele, piemēram, ķermeņa kopšanas līdzekļos, kosmētikā esošās vielas var nonākt organismā, tur uzkrāties un potenciāli radīt negatīvas sekas vai veļas pulveru sastāvā esošie savienojumi var būt kaitīgi ūdens organismiem. Šo abu - vides un veselības - apsvērumu dēļ ir svarīgi izvēlēties preces, kuras ražotas ar domu par dabas saudzēšanu un negatīvās ietekmes mazināšanu, uzskata K. Sēnele. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docente Kristīne Āboliņa savukārt norāda, ka tieši ar savu patēriņu mūsdienās cilvēki rada vislielāko kaitējumu videi, tajā skaitā ietekmē situāciju visā pasaulē, piemēram, pieprasījums pēc liellopu gaļas Eiropā veicina mežu izciršanu lopbarībai nepieciešamās sojas audzēšanai Amerikā. Savukārt palmu eļļas dēļ, kuru izmanto arī Latvijā ražotos produktos, izcērt mežus Āzijā, piebilst J. Brizga. Iepērkoties videi draudzīgi, iespējams mazināt savu negatīvo ietekmi uz vidi un saglabāt to nākamajām paaudzēm, uzskata K. Āboliņa.
Videi draudzīgu preču izvēli var veikt, vadoties pēc ekomarķējumiem. Piemēram, uz pārtikas precēm būs ES bioloģiskās lauksaimniecības marķējums, citām preču grupām izmantots Eiropas vides marķējums, ko dēvē arī par ekopuķīti. Uz produktiem atrodamas arī Vācijā populārais Zilais eņģelis un Skandināvijas Ziemeļu gulbis. Baltijas vides forums Eiropas Komisijas atbalstīta projekta ietvaros izveidojis mājaslapu www.padomapirmsperc.lv. Tajā apkopoti starptautiski atzīti ekomarķējumi, kā arī paskaidrots, kādas bīstamas vielas var saturēt dažādas preču grupas - kosmētika, auto kopšanas produkti, sadzīves ķīmija, rotaļlietas, preces bērnu kopšanai un mājas remontam - krāsas, lakas, līmes. Par ekomarķējumiem var izlasīt arī Zaļās brīvības mājaslapā www.zb-zeme.lv. Ārvalstīs iepirkšanos klientiem mēģina atvieglot arī paši uzņēmēji, Francijā un Lielbritānijā lielveikalu ķēdes produktus, kuri ražoti, maksimāli samazinot ietekmi uz vidi, atzīmē ar zaļu krāsu, tos, kuriem ietekme lielāka - ar oranžu, bet videi nedraudzīgās preces - ar sarkanu. Iepriekš tika minēts arī, cik oglekļa patērēts konkrētās preces saražošanai, taču pašlaik pāriet uz šo vienkāršāko sistēmu, pastāstīja J. Brizga. Savukārt ASV pat izstrādāta īpaša aplikācija viedtālruņiem, ar kuras palīdzību noskanējot produktu svītru kodu var pateikt, kāda ir tā ietekme uz vidi.
Pirms iepirkšanās nepieciešams rūpīgi apsvērt, kurus produktus patiešām vajag iegādāties. Nopērkot lietas, kas pēc tam nav vajadzīgas, tiek izšķērdēti resursi, norādīja a/s Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis, aicinot uz veikalu ņemt līdzi savu iepirkuma maisiņu, savukārt radušos atkritumus sašķirot. Videi visdraudzīgākais pirkums ir tas, kas netiek izdarīts, pārliecināta arī K. Āboliņa. Viņa mudina cilvēkus izvēlēties vietējo preci un iespēju robežās iegādāties produktus tieši no ražotājiem vai audzētājiem, kas nereti var būt labāka izvēle nekā no tālienes nākusi ekoprece. Pētījumi rāda, ka veselīga pārtika bieži nozīmē arī videi draudzīgus produktus, tātad, «ja ēdīsiet veselīgi, jūsu ietekme uz vidi būs mazāka», uzskata J. Brizga, piebilstot, ka tā varētu būt spēcīgāka motivācija, jo cilvēki pieraduši vairāk domāt par savu veselību nekā vidi. Vēl viņš iesaka iegādāties sezonai atbilstošu pārtiku, samazināt dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu, jo to saražošanā patērē vairāk resursu. Tāpat nav ieteicams pirkt tās zivis, kuru izdzīvošana dabā ir apdraudēta, kā, piemēram, zutis. Detalizētu informāciju par to var iegūt Pasaules Dabas fonda mājaslapā www.pdf.lv. Svarīgi, piemēram, lai tuncis būtu ķerts ar delfīniem draudzīgiem tīkliem, kas īpaši veidoti tā, lai delfīni tajos nejauši neiekļūtu, par to izmantošanu liecina īpašs marķējums uz tunča iepakojuma. Iekļūstot tīklos, delfīni savaino spuras, bet, tā kā tos ķert nedrīkst, tiek mesti atpakaļ jūrā. J. Brizga dod priekšroku precēm otrreiz pārstrādājamā iepakojumā kā papīrs un stikls. Bet, pērkot energoefektīvas spuldzes un elektropreces, var gan saudzēt vidi, gan ietaupīt naudu.