Eiropas līderi jau pirms vairākiem gadiem bija nosprauduši vēlamo mērķi - pusē no visiem publiskajiem iepirkumiem piemērot vides kritērijus, veicot ZPI. Labākās valstis šo mērķi jau sasniegušas vai ir tuvu tam. Latvija atrodas vēl tālu no šī mērķa piepildīšanas, piemēram, pērn vides aizsardzības prasības izvirzītas tikai 4,8% no visiem publisko iepirkumu rezultātu paziņojumiem. Naudas izteiksmē tie ir 345 miljoni latu jeb aptuveni piektā daļa no kopējās publiskajiem iepirkumiem atvēlētās summas.
ZPI nodrošina energoefektīvu un ekoloģiskas izcelsmes preču un pakalpojumu izmantošanu, piemēram, bioloģiskās pārtikas, no makulatūras ražota papīra, enerģiju taupošu elektropreču iegādi vai enerģiju maz patērējošu ēku būvniecību, atjaunošanu. Bet tas var notikt tikai tad, ja publiskā iepirkuma nolikumos iestrādā konkrētus vides kritērijus, kas tiek darīts salīdzinoši reti. Pašlaik Latvijā visbiežāk vides kritērijus iestrādā un ZPI īsteno ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Vēl to dara autotransporta iegādē, jo šeit jau Publisko iepirkumu likumā ir noteiktas prasības attiecībā uz ogļskābās gāzes izmešu daudzumu, norāda Iepirkumu uzraudzības biroja Metodoloģijas departamenta direktore Agnese Irmeja. Viņa uzskata, ka ilgtermiņā ZPI nozīmē ietaupījumu, jo, piemēram, tā rezultātā iegādāta elektrotehnika patērē mazāk elektrības vai ēkas apsildei nepieciešams mazāks siltumenerģijas daudzums. Tāpat samazinās ietekme uz vidi, ja tiek pirkta bioloģiski audzēta pārtika. ES institūciju materiālos kā zaļā iepirkuma ieguvumi minēta dabas resursu saglabāšana, videi kaitīgo vielu izmešu samazināšana, izmaksu ietaupījums, ekoloģisku preču un pakalpojuma piedāvājuma paplašināšanās, veselīgāki darba apstākļi.
Zaļi siltina mājas
Jelgavas un Valmieras pašvaldības piemērs apliecina vispārējo situāciju - ZPI tiek piemērots galvenokārt tad, ja projekti saistīti ar Eiropas fondu vai Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) līdzekļiem. Taču gadījumos, kad jātērē pašvaldības līdzekļi, galvenais kritērijs ir zemākā cena. Jelgavā zaļais iepirkums veikts trijos ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektos, Valmierā - piecos. Tas nodrošināja to, ka pēc būvniecības pabeigšanas tiek sasniegti noteiktie energoefektivitātes mērķi, skaidro Jelgavas pilsētas domes Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte. Bez tam KPFI konkursu nolikumā obligāti jāiekļauj vides prasības par, piemēram, ekomarķējumu prasībām atbilstošu būvmateriālu iegādi. Tomēr ikdienā Jelgavas pašvaldība neiegādājas no makulatūras gatavotu papīru, jo tas izmaksātu dārgāk un arī biroja tehnikai rada problēmas. Izņēmums ir ķīmijas produktu iepirkums, kur vides kritēriji tiek iekļauti. Savukārt Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Baiks uzskata, ka ZPI, piemēram, būvniecības jomā, vajadzētu vienkāršot, citādi ir vairāk sarežģījumu nekā ieguvumu.
A. Irmeja kā galvenos šķēršļus ZPI attīstībai min skaidras valsts politikas un konkrēti izvirzītu mērķu trūkumu šajā jomā, kā arī par iepirkumu atbildīgo personu nepietiekamās zināšanas. Viņa uzskata, ka valstī varētu noteikt jomas, kur būtu lietderīgāk izmantot vides kritērijus, izstrādāt to piemērus un ZPI noteikt kā obligātu prasību.
VARAM piemēru nerāda
ES līmenī un arī Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2014.-2020. gadam minēts mērķis veicināt ZPI. Kā atbildīgā par šo procesu noteikta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), taču situāciju var ietekmēt arī citas institūcijas, kas veic publisko iepirkumu. VARAM pati varētu kalpot kā paraugs ZPI veikšanā, taču ministrija Dienai nespēja sniegt pat informāciju par to, cik bieži gada laikā tā pati īstenojusi zaļo iepirkumu. Tagad gan sākts darbs «pie ZPI veicināšanas plāna izstrādes, un tuvākajā laikā plāna projekts tiks virzīts starpministru saskaņošanai», uzsver VARAM pārstāve Kristīne Barševska. Plānā būs definēti konkrēti uzdevumi ZPI attīstīšanai, piemēram, informēšanas un mācību pasākumu organizēšana, vadlīniju pilnveidošana un papildināšana, kā arī ZPI kā obligātas prasības noteikšana dažādu fondu apsaimniekošanā. Tāpat VARAM vēl šā gada nogalē ieplānojusi organizēt informatīvu mācību semināru ministriju pārstāvjiem, bet vēlāk, iespējams, arī pašvaldību darbiniekiem.