«Ja likumā ir algas griesti, tad arī jebkādiem izņēmumiem, kā šiem griestiem tikt pāri, ir jābūt noregulētiem likumā, nevis kaut kā apejot likumu ar zemāka līmeņa normatīvajiem aktiem,» skaidroja E. Pastars, atsaucoties arī uz 2012. gada 8. novembra Satversmes tiesas (ST) lēmumu, ar kuru tika noraidīta Latvijas dzelzceļa (LDZ) valdes locekļu sūdzība par aizliegumu saņemt algu gan par valdes locekļa, gan uzņēmuma viceprezidenta amatu. Valstij pilnībā piederošu uzņēmumu valdes locekļu amatiem ir noteikti algu griesti vienotās atalgojuma sistēmas ietvaros, bet citu vadošu amatu ieņēmējiem šajos uzņēmumos šādu griestu nav, tādēļ arī līdz šim reizēm veidojusies paradoksālā situācija, ka viņi saņem vairāk nekā uzņēmuma augstākā vadība.
Tā tika «novērsta» tikai dažas nedēļas pēc ST lēmuma, valdībai veicot izmaiņas MK noteikumos, kas ļāva pašu lielāko valsts uzņēmumu - tādu, kuriem apgrozījums gadā pārsniedz 40 miljonus latu, - valdēs saņemt algu gan par darbu valdē, gan otro amatu uzņēmumā. Šādi pavērušos iespēju steidza izmantot vairāki valsts uzņēmumi, tostarp LDZ un Latvenergo, kuru valdes locekļu atalgojums pieauga aptuveni trīs reizes. Pieauguma straujums arī izraisīja sabiedrības un ekspertu neizpratni, bet politiķi solīja kļūdu labot.
Ar to arī skaidrojama iepriekš iestrēgušā likumprojekta, kurš paredz samērīgāku atalgojuma pieaugumu valsts uzņēmumu valžu locekļiem, iekļūšana parlamenta darba kārtībā. Kaut arī tas tiek pamatīgi kritizēts, jo, piemēram, MK noteikumos pieļauto lielāko valsts uzņēmumu valžu locekļu algu brīvlaišanu nenovērš, valdošās koalīcijas politiķi aicināja likumprojektu atbalstīt, lai, strādājot parlamentā, to varētu pilnveidot.
Tikmēr viļņošanās ap vadošo valsts uzņēmumu darbinieku atalgojumu likusi atcerēties par iecerēto valsts pārvaldības kapitālsabiedrību reformu, kuru iepriekš bija paredzēts īstenot līdz šī gada 1. janvārim. Tā paredzēja arī izveidot jaunu valsts kapitāla daļu pārvaldības biroju. Reformu partijas (RP) līderis Valdis Zatlers pie ieceres kavēšanās vaino Vienotības bezdarbību. Viņš žurnālistiem ceturtdien atzina, ka «premjera Valda Dombrovska atbalsts varēja būt lielāks». Viņš uzskata - tikai tāpēc, ka žurnālisti pievērsa sabiedrības uzmanību «algu skandālam», Saeimas darba kārtībā nonāca likumprojekts par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām. V. Zatlers izteica nožēlu, ka viens gads ir nokavēts, taču cer, ka sabiedrības spiediena iespaidā izdosies «novest līdz galam reformu».
Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis nedomā, ka pretrunas šajā jautājumā varētu ietekmēt partiju attiecības koalīcijā. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts esot bijis Vienotības frakcijā un saņēmis tās atbalstu kapitālsabiedrību pārvaldības reformas īstenošanai. «Ar algu jautājumu arī tagad virzīsimies raiti uz priekšu, ievērojot samērīgumu,» piebilda Dz. Zaķis. Viņš atgādināja, ka jau 2005. gadā esot rosinājis kapitālsabiedrību valdes izraudzīties konkursa kārtībā, bet toreiz Jaunais laiks bijis opozīcijā un ieteikums nav atbalstīts. Šāds ierosinājums izskanēja arī ceturtdien Saeimas sēdē.