Lai arī zīmējumi gadsimtiem ilgi bija atradušies zem bieza kalcija karbonāta slāņa, pēc tā noņemšanas attēli ir ļoti labā stāvoklī. Tas tiek skaidrots ar faktu, ka restauratori izmantoja jaunu lāzertehnoloģiju, kas nodedzina nevajadzīgo kārtu, taču netraumē oriģinālā zīmējuma radīšanā izmantoto krāsu. Lāzers bija noregulēts tā, lai drupinātu tikai kalciju. Ja restauratori mēģinātu apmetumu novākt tradicionāli - nokasot to -, zīmējums tiktu neglābjami sabojāts.
Pāvila attēls tika uziets jau pirms gada, taču plašākai publikai tas izrādīts tikai tagad. Šajā laikā pētniekiem izdevies gūt apstiprinājumu pieņēmumam, ka Pāvila portrets nebija izolēts, bet gan veidots kā viena no sastāvdaļām četrstūra formas griestu zīmējumā. Nodedzinot lieko apmetumu, atklājās, ka gleznā patiešām ir vēl triju citu svēto - Pētera, Jāņa un Andreja - portrets. Viņu ģīmetnes bija izvietotas gleznas stūros, bet vidū rotājās Jēzus Kristus attēls.
«Šie ir pirmie apustuļu attēli,» aģentūrai AP pavēstīja izrakumu vadītājs Fabricio Biskonti. Viņa darbu nemitīgi uzraudzīja Vatikāns. Turklāt katoļu baznīca finansēja kapeņu restaurāciju un gleznojumu attīrīšanu.
Arheologi uzskata, ka šī pazemes telpa ir kādas romiešu muižnieces kapenes. Viņa vēlējusies uzsvērt piederību kristietībai, kas Romā ap to laiku tika atzīta par oficiālo reliģiju.