Par to jau nobalsojis Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā, tiesa, gaidāms vēl otrais galīgais lasījums. Jāpiebilst, ka šovasar saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) apstiprināto pakāpenisko viesabonēšanas tarifu samazināšanas plānu tarifi ir samazinājušies par 50% salīdzinājumā ar pagājušā gada vasaru.
Eiropas valstu telekomunikāciju operatori jau pauduši bažas par viesabonēšanas tarifu atcelšanu, norādot, ka tādā gadījumā to vidējie gada ienākumi saruktu par 2% un tas apgrūtinātu nepieciešamo investīciju veikšanu un jaunāko tehnoloģiju ieviešanu.
Pagaidām neskaidrs ir arī jautājums par telekomunikāciju operatoru savstarpējiem norēķiniem. Pašlaik iecerēts, ka tie būs pieci centi minūtē, taču daudzu telekomunikāciju operatoru iekšzemes tarifi ir zemāki, kas nozīmē, ka lielu daļu no iekšzemes ieņēmumiem vietējie operatori būs spiesti samaksāt citu ES valstu operatoriem par sniegtajiem pakalpojumiem. Tas īpaši smagi skars Baltijas valstu telekomunikāciju operatorus, kuru piedāvātie iekšzemes tarifi ir stipri zem pieciem centiem minūtē, un varētu atsaukties arī uz patērētājiem, jo operatoriem, iespējams, nāksies paaugstināt iekšzemes tarifus.
Latvijas operatori izvairīgi
Dienas aptaujātie telekomunikāciju operatori par viesabonēšanas tarifu atcelšanas sekām runā nelabprāt un izvairīgi, neatbildot uz jautājumu, vai varētu būt sagaidāma iekšzemes tarifu celšana. Tā, piemēram, telekomunikāciju uzņēmums Latvijas Mobilais telefons norāda, ka «gaidāmais lēmums būtu jāskata ciešā kontekstā ar vairumtirdzniecības cenām visās Eiropas valstīs, kāda būs noteiktā maksa par operatoru savstarpējiem norēķiniem. Jāņem vērā, ka Latvijā jau šobrīd ir vienas no zemākajām mobilo sakaru pakalpojumu cenām Eiropā. Ir pāragri vērtēt, kāda būs ietekme, jo lēmums vēl ir procesā un daudz kas var mainīties.» Arīdzan kompānija Bite ir izvairīga un teic, ka par lēmuma sekām runās tikai pēc tā pieņemšanas.
Atklātāks ir kompānijas Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs, kurš Dienai atzīst: «Ja būtiski mainīsies Eiropas tirgu regulējošie noteikumi, tas noteikti agrāk vai vēlāk atstās iespaidu arī uz iekšzemes tarifiem. Taču vienlaikus šie ierosinājumi var pavērt ceļu jauniem, Eiropas mērogā strādājošiem tarifu plāniem, kuri gan atkal būs interesanti galvenokārt tiem iedzīvotājiem, kas bieži uzturas ārpus valsts. EK pārstāvji bieži noklusē citus efektus, kādus var izraisīt minētās iniciatīvas. Kopumā Eiropā patērētāji par telekomunikāciju sakariem savās valstīs maksā mazāk nekā, piemēram, ASV vai Japānā, kur ir lielāki tirgi un mazāk spēlētāju. Samazinot ieņēmumus no viesabonēšanas, klientiem, kuri bieži uzturas ārvalstīs, rēķini kļūs mazāki, taču operatoriem nāksies meklēt līdzekļus investīcijām vai samazināt ieguldījumu apjomu tādu jauno tehnoloģiju kā 4G ieviešanā.»
Var augt vietējie tarifi
Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis Dienai norāda, ka attīstītajās valstīs iedzīvotāji par telekomunikāciju pakalpojumiem vidēji tērē 2% no saviem ienākumiem. Tā kā Latvijas iedzīvotāju pirktspēja ir zema, tad absolūtos skaitļos arī mūsu operatoru ienākumi ir zemāki nekā citviet Eiropā.
«Viesabonēšanas tarifu atcelšana vissāpīgāk skars mazos teleoperatorus, kuriem pietrūks naudas investīcijām. Tajā pašā laikā ieņēmumu līmeni būtu iespējams saglabāt līdzšinējā līmenī, neceļot iekšzemes tarifus, bet attīstot aizvien jaunus pakalpojumus klientiem, piedāvājot jaunas tehnoloģijas. Latvijā tam gan ir viens šķērslis - iedzīvotāju zemā pirktspēja. Var gadīties, ka operatori piedāvā jaunus pakalpojumus un tehnoloģijas, taču iedzīvotāji tos neizmantos, jo nevēlēsies tērēt papildu līdzekļus,» skaidro J. Lelis.
Tajā pašā laikā J. Lelis ir pārliecināts - ja tiks atcelta viesabonēšana, tas tomēr nevienu no Latvijas operatoriem līdz bankrotam nenovedīs, jautājums vien, kā ieņēmumu sarukums tiks kompensēts.
To, ka viesabonēšanas tarifu atcelšanas gadījumā vissāpīgākais jautājums Latvijas telekomunikāciju operatoriem būs tieši norēķināšanās ar citu valstu operatoriem, Dienai apliecina arī Sabiedrisko pakalpojumu regulatora komisijas Elektronisko sakaru departamenta direktors Andris Virtmanis.
«Mēs neesam tūristiem bagātākais reģions, līdz ar to citu valstu operatoru maksa mūsējiem būs noteikti mazāka nekā otrādi. Jāteic, ka par viesabonēšanas tarifu atcelšanu visvairāk nobažījušās ir tieši Baltijas valstis un Ziemeļvalstis, kur ir vieni no lētākajiem iekšzemes tarifiem. Tādas valstis kā Spānija, Itālija vai Vācija īpaši neuztraucas, jo, pirmkārt, to iekšzemes tarifi ir dārgāki, otrkārt, tirgū ir krietni mazāk spēlētāju. Līdz ar to redzu risku, ka mūsu operatoriem var nākties celt iekšzemes tarifus,» teic A. Virtmanis.
Viņš arī uzsver, ka vēl ir laiks līdz lēmuma pieņemšanas par viesabonēšanas tarifu atcelšanu otrajam lasījumam un pašlaik izveidota darba grupa, kas meklē risinājumu augstajiem operatoru savstarpējiem norēķiniem, taču pagaidām tāda vēl nav. Sagaidāms, ka šis jautājums būs viena no Itālijas prezidentūras ES prioritātēm, jo tas ir cieši saistīts ar vienota digitālā tirgus izveidi.