Līdz novembrim, kad jūlija sākumā pieņemtā likuma pamatnosacījumi stāsies spēkā, valdībai vēl jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentēs grozījumu piemērošanas kārtību un arī to, kā pašvaldībām iesaistīties jauno pienākumu veikšanā. Neviens no aptaujātajiem vietējiem līderiem pat nepavaicāja, kādu finansējumu valsts deleģēs šo uzdevumu veikšanai, jo arī pašvaldību interesēs ir saglabāt zemi pašu ražotāju rokās. «Princips, ka zeme nav brīvā tirgū, ir pareizs. Ir saprātīgi, ka valsts aizstāv savus zemniekus. Arī pašvaldība vēlas, lai zemei būtu labs saimnieks. Taču lielākās zemes platības jau vairs nav latviešu rokās, un likums pieņemts novēloti,» atzina Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).
Ierobežos legālo tirgu
Kādas palielas Breša zemnieku laikos izveidotas saimniecības īpašnieks Sēlijā piekrita pateikt savu viedokli, bet lūdza neminēt viņa vārdu, jo negribot sanaidoties ar citiem zemniekiem vai Zemkopības ministriju, pēc kuras iniciatīvas sagatavoti grozījumi lauku zemes privatizācijas likumā. Viņa ģimene apsaimnieko nedaudz vairāk nekā 1000 hektāru, no kuriem īpašumā ir ap 800 hektāru. Daļa pieder ģimenes galvai, daļa - sievai un arī meitai. Pārējā zeme ir nomāta. Saimniecības īpašnieks ir viens no lielākajiem zemniekiem novadā, viņš arī iepircis lielas platības no apkārtējiem iedzīvotājiem. Pagastā neapstrādātas zemes tikpat kā neesot, un arī no ārzemniekiem nav pamata baidīties, jo ārvalstu fondi nav ieinteresēti iegādāties pa pieciem vai septiņiem hektāriem. Cilvēki viņam zvanot un piedāvājot joprojām savas zemes, jo neviena cita pircēja šajā pusē neesot.
Grozījumi likumā, kas sagatavoti, lai nodrošinātu tās pieejamību lauku ražotājiem un novērstu iespēju zemi izmantot spekulatīviem darījumiem, pēc uzrunātā zemnieka domām, ierobežos legālo zemes tirgu, bet ne nelegālo. Tie samazinās īpašuma cenu, bet zemes apstrādātājs, kas būs gatavs to iegādāties, nevar dabūt izdevīgu kredītu uz pāris procentiem. Zemes iegādi apgrūtinās arī sarežģītā procedūra - ja kāds nolēmis pārdot īpašumu, tad vēlas to izdarīt īsā laikā. «Labu gribot, ir sabojāts legālais tirgus. Esmu pret primitīviem un aprobežotiem risinājumiem,» sacīja šīs saimniecības īpašnieks. Uz norādi, ka zemes iegādi vietējiem zemniekiem atvieglo zemes kreditēšanas programma, viņš reaģēja ar pozitīvu attieksmi, bet pieļāva, ka tas nav pietiekami.
Kas gribēja, jau nopirka
Auces novadā Zemgalē arī visi īpašumi vairāk vai mazāk ir apstrādāti, sacīja novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis (ZZS). Viņa vadītajā pašvaldībā ir vairāki uzņēmumi, kam jau pieder vairāk nekā 2000 hektāru zemes, - lielākais ir SIA Tand Ukri, kura platības pārsniegušas 3500 hektāru. Otra lielākā ir Lauksaimniecības Universitātes Valsts mācību un pētījumu saimniecība Vecauce, kurai pieder 2132 hektāri. Pašvaldības vadītājam nav skaidrs, vai uz šo daudznozaru saimniecību būs attiecināts izņēmums, jo to vajadzētu paplašināt. Izņēmumi ir piemēroti valsts kapitālsabiedrībām. Auces novada lielie ražotāji, izņemot vienu nelielu saimniecību, ir Latvijas uzņēmumi. Taču dažos ieguldīts arī ārzemju kapitāls. Likums ir novēlots, jo visi, kas jau gribējuši, pastarpināti ar kāda SIA starpniecību ir sapirkuši zemes. Taču vēl sliktāk būs, ja šo likumu vēlreiz vērs vaļā, piebilda G. Kaminskis.
Jau izskanējis, ka likums vēlreiz būs jāatver, lai to uzlabotu. Piemēram, tagad ir iespēja vienas ģimenes locekļiem katram iegādāties pa 2000 hektāriem zemes. To bija pamanījuši arī vairāki vietējie līderi. Uz ģimenes iespējām sadalīt īpašumus norādīja arī Talsu novada domes vadītājs Aivars Lācarus (Talsu novada attīstībai), kurš pieļāva, ka tie, kuri gribēs citiem mērķiem iegūt zemi, ar gudru juristu palīdzību atradīs veidu, kā likumu apiet. «Sākumā tas viss izskatījās skaisti. Pašvaldības izdarīs visu, ko tām liks, bet neesmu drošs, vai jaunā kārtība būs efektīva,» teica A. Lācarus.
Latgales pusē lielā Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs ir līdzīgās domās, norādot arī uz novēlotu likuma pieņemšanu. Pašvaldība zināmus ierobežojumus ir paredzējusi savā teritorijas attīstības plānā, liedzot lauksaimniecībā izmantojamo zemi apmežot. Esot arī jādomā, kā panākt, lai nelielo platību turētāji dod apritē neapsaimniekoto zemi, piemēram, iznomājot ražotājam.
Ciblas novadā nevienam neesot vairākus tūkstošus hektārus lieli īpašumi, taču ārzemnieki gan paguvuši zemi iegādāties ar juridisko personu, kopīpašumu starpniecību. Īpaša interese ir par mežu platībām. Vienā no Ciblas kaimiņu novadiem pierobežā teju puse zemes jau esot citu valstu īpašnieku rokās. Ciblas novada domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis (ZZS) norādīja arī uz vairākus simtus hektārus lielām pašvaldībai piekritīgajām zemēm, kuras tai nav tiesības pārdot, lai papildinātu savu budžetu. Novadā pēc zemes esot liels pieprasījums un ir cīņa arī par nomas tiesībām, jo pieaug subsīdiju apjoms un cilvēki ieinteresēti zemi apstrādāt, stāstīja J. Dombrovskis. Neapsaimniekotās zemes platības samazinājušās vismaz uz pusi, salīdzinot ar 90. gadiem.
Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts Edvards Smiltēns (Vienotība), kurš vadīja likuma grozījumu sagatavošanu, atzina, ka ar vienu likumu nevar problēmu pilnībā atrisināt, tāpēc tiek radīti papildu instrumenti. Deputāts atgādināja, ka likums par zemes privatizāciju lauku apvidos ir ļoti vecs un izmantots «kā pamatplatforma ātrajai versijai», bet koalīcijas politiķi jau esot uzsākuši darbu pie pilnīgi jauna likuma, kas regulētu zemes tirgu. Viņaprāt, vietējiem zemniekiem liels atspaids būs arī tie 2,68 miljardi eiro, kas lauksaimniecības politikai ir paredzēti no ES fondiem nākamajā plānošanas periodā.