«Esam definējuši redzējumu turpmākajiem septiņiem gadiem konkurētspējas saglabāšanai un vairākos jautājumos saņēmām premjera atbalstu. Turpināsim strādāt, lai ar nacionālajiem resursiem - nodokļu politiku un administratīvā sloga mazināšanu - kompensētu ES tiešmaksājumu bilanci Latvijai. Nacionālie līdzekļi ir ļoti spēcīgs instruments. Racionāli to plānojot un ieviešot, var nodrošināt lauksaimnieku konkurētspēju ES arī turpmāk. Jau rīt tiksimies ar finanšu ministru un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori, lai iespējami ātrā laikā spētu ieviest nepieciešamās izmaiņas,» norādīja J. Lazdiņš.
Savukārt Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons norādīja, ka premjers zemnieku priekšlikumus uztvēris ar ieinteresētību, tikmēr nozare gaidīs ātrus risinājumus, «ņemot vērā, ka nesasniedzām gaidīto progresu ES tiešmaksājumu jautājumā».
Lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem ir vairāki priekšlikumi arī par lauksaimniecības zemes politikas sakārtošanu konkurētspējas veicināšanai - rosināta lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus ierobežošana līdz pat vidējā tiešmaksājumu līmeņa sasniegšanai, zemes kreditēšanas programmas saglabāšana un kredītprocentu samazināšana.
Kā ziņots, pēc 8. februārī ES līderu panāktās vienošanās nākamajā plānošanas periodā 2014.-2020. gadam Latvijas lauksaimniekiem paredzēts sasniegt 196 eiro (138 lati) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa. Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildu 67 miljonus eiro (47 miljoni latu), ko varētu izmaksāt arī kā tiešmaksājumus. LETA