9. decembrī noslēgsies LAD konkurss par enerģijas ražošanu no lauksaimnieciskas vai mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas, kopējais projektu konkursa finansējums ir 10 miljoni latu. Projektu konkursa noteikumi paredz, ka lielākā daļa biogāzes ražošanā izmantojamās zaļās masas saimniecībai ir jānodrošina ar kūtsmēsliem, stāsta LAD direktores vietnieks Indulis Āboliņš. «Tas ir paredzēts, domājot par lauksaimniekiem, lopu audzētājiem, - kūtsmēsli kopā ar skābbarību tiek fermentēti, no tiem iegūst biogāzi, saražo elektrību, un siltumu un pēc tam sauso masu izmanto lauku mēslošanai,» stāsta LAD speciālists. A. Hauka tomēr ir skeptiska pret šo piedāvājumu, norādot, ka teorētiski tas ir labs, taču praksē apejams, kūtsmēslus, piemēram, iepērkot. Zemnieku saimniecības Liepas vadītājs Agris Veide uzskata, ka lauksaimniekiem, kas audzē enerģētiskās platības - kārklus, miežabrāli, kukurūzu -, jebkādas subsīdijas jāsaņem no enerģētikas, nevis lauksaimniecības budžeta. LZF pauž viedokli, ka valstiski būtu jāpieņem - biogāzi var ražot, tikai atbalstot lauksaimniecības produktu ražošanu.
Latvijas Biogāzes asociācijas (LBA) vadītājs Andis Kārkliņš norāda - jāņem vērā siltumnīcas efekts, pēc laika visiem lielajiem lopkopjiem būs nepieciešamas enerģijas ražotnes, lai pārstrādātu lopkopības blakusproduktu - metānu. «Neredzu problēmu, ja, ievērojot augu seku, būtu viens lauks, kurā pa apli iet kukurūza. Problēmas rodas, ja kāds zābaks ar 200 hektāriem iedomājas, ka uz šīs zemes audzēs tikai un vienīgi kukurūzu,» atzīst A. Kārkliņš.
Enerģētikas ražošanā ir trīs varianti, kā izmantot lauksaimniecības kultūras, stāsta I. Āboliņš. Miežabrāli novāc, biomasu sasmalcina un izmanto kā kurināmo granulu katlos. Otrs ir kukurūza, ko izmanto kā zaļo masu biogāzes ražotnēs, - tai piejauc kūtsmēslus, raudzējot rodas metāns jeb dabasgāze, ko dedzinot īpašā stacijā var saražot enerģiju un siltumu. Savukārt rapša audzētāji to var pārdot biodegvielas ražotājiem. «Precīzi netiek uzskaitīts, cik no lauksaimniecības kultūrām Latvijā tiek izmantotas enerģijas ražošanai,» skaidro I. Āboliņš. Piemēram, par kukurūzu nav datu, vai tā tiek audzēta mājlopu barībai vai arī pārdota biogāzes ražotnei. Viņš arī norāda - par enerģētisko kultūru audzēšanu papildu dotācijas neviens nesaņem. A. Kārkliņš uzskata, ka subsīdijas vajadzētu maksāt diferencēti - graudu audzētājiem maksāt vairāk nekā enerģētisko kultūru audzētājiem.