LOK Izpildkomiteja vispārējo valsts kapitālsabiedrību ziedojumu sadales kritērijus pēc aptuveni mēnesi ilga izstrādes procesa apstiprināja pagājušajā nedēļā. Turpmāk tie regulēs valsts kapitālsabiedrību ziedoto līdzekļu sadali olimpisko sporta spēļu un olimpisko individuālo sporta veidu federācijām. Individuālajiem sporta veidiem 40% no piešķirtā finansējuma tiks sadalīti vienādās daļās, bet pārējos 60% dalīs, vadoties pēc federācijas dalībnieku sasniegumiem Eiropas un pasaules līmeņa sacensībās, kā arī olimpiskajās spēlēs. Savukārt sporta spēļu federācijām šī proporcija būs pretēja. Proti, 60% no piešķirtā finansējuma dalīs vienādās daļās, bet atlikušos 40% - atkarībā no sportistu sasniegumiem dažāda līmeņa sacensībās. Pirms kritēriju apstiprināšanas tie tika izsūtīti apspriešanai sporta federācijām, taču neviens ierosinājums vai precizējums neesot ticis saņemts. LOK komunikācijas vadītāja Dace Gulbe Dienai norāda - tas liecina par vienprātību sporta federāciju vidū, ka apstiprinātie kritēriji ir nepieciešami un pareizi.
Par kritēriju nepieciešamību Dienas aptaujātie sporta federāciju pārstāvji ir vienisprātis. Visi kā viens norāda - tie bijuši nepieciešami jau sen. Līdz šim to apstiprināja arī LOK un tās ģenerālsponsora a/s Latvijas valsts meži virzienos raidīti pārmetumi par neskaidro finansējuma sadali. Tomēr uz jautājumu, vai pieņemtie kritēriji ir taisnīgi, pārliecinošas atbildes neviens pagaidām nesniedz. «Lai kādi arī viņi būtu, tie ir kritēriji. Vai kritēriji ir labi vai slikti, varēsim redzēt nākotnē. Viņi nav arī akmenī iecirsti - ja būs nepieciešamība, nākotnē kritērijus varēs palabot,» uzskata Latvijas Sporta federāciju padomes priekšsēdētājs Andris Kalniņš. Līdzīgu viedokli pauž arī Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents G. Zālītis: «Pagaidām ir grūti spriest. Jāpagaida, kad tiks sadalīta pirmā nauda.»
Nedaudz precīzāku atbildi sniedz Latvijas Futbola federācijas ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis. «Tas ir solis uz priekšu un kritēriji bija vajadzīgi, bet pieļauju, ka futbolam viņi nebūs labi,» viņš pauž. Neizdevīgā pozīcijā futbolu nostāda tas, ka kritērijos ir iekļauti starptautiski sasniegumi, bet šim sporta veidam, salīdzinot ar citiem, gūt šāda līmeņa panākumus ir grūtāk. «Lai Latvija atkārtotu to, kas notika 2004. gadā [pagaidām vienīgā reize, kad Latvijas futbola izlase piedalījās Eiropas čempionāta finālturnīrā], ir jānotiek brīnumam,» saka J. Mežeckis. Savukārt Latvijas Volejbola federācijas prezidents Almers Ludviks uzskata, ka skaidru kritēriju ieviešana palīdzēs izvairīties no rīvēšanās federāciju starpā.