Starptautiskās politikas analītiķi uzskata, ka Ziemeļkoreja vēlējās nodemonstrēt pārtapšanu par kodolvalsti, ar kuru jārēķinās. ANO Drošības padome pirmdienas vakarā sasauca ārkārtas sēdi, lai lemtu par reakciju uz Phenjanas pēdējām darbībām.
Tik spēcīgs kā Nagasaki
«Ziemeļkoreja 25.maijā veica vēl vienu pazemes kodolizmēģinājumu, lai pastiprinātu savu pašaizsardzību, un tas noticis tieši tā, kā to vēlējušies zinātnieki un tehniķi,» paziņoja Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA. «Šis kodolizmēģinājums tika veikts augstākā jaudas un kontroles tehnoloģiju līmenī.» Rezultāti atrisinājuši «zinātniskas un tehnoloģiskas problēmas, kuras rada kodolieroču jaudas palielināšana un kodoltehnoloģiju attīstīšana».
Ziemeļkoreja piedraudējusi veikt vēl citus kodolizmēģinājumus, ja ASV un tās sabiedrotie turpināšot mēģinājumus iebiedēt Phenjanu, paziņoja kāds anonīms Ziemeļkorejas vēstniecības darbinieks Maskavā. Analītiķi uzskata, ka Ziemeļkoreja pirmdienas izmēģinājumu izmantos kā sviru, ja notiks jebkādas sarunas ar ASV.
Dažas stundas pēc kodolsprādziena Ziemeļkoreja veikusi arī trīs īsa rādiusa raķešu izmēģinājumu, ziņo Dienvidkorejas mediji.
Krievija apgalvo, ka Ziemeļkorejas sprādziena jauda bijusi vismaz 20 kilotonnu. Aptuveni tik spēcīgu atombumbu amerikāņi 1945.gadā nometa uz Japānas pilsētu Nagasaki. 2006.gada oktobrī veiktā kodolsprādziena jauda bija viena kilotonna. ASV Ģeoloģiskais dienests pirmdien reģistrējis 4,7 balles spēcīgu pazemes grūdienu Ziemeļkorejā, raksta Reuters.
Aicina uz sarunām
«Uzkrītoši darbojoties pret ANO Drošības padomi, Ziemeļkoreja tieši un pārgalvīgi izaicina starptautisko sabiedrību,» paziņoja ASV prezidents Baraks Obama. «Ziemeļkorejas draudīgo darbību radītās briesmas prasa starptautiskās sabiedrības rīcību.»
«Ziemeļkorejas pazemes kodolizmēģinājums reģionā līdzās Krievijas teritorijai izraisījis dziļu nožēlu un nopietnas bažas,» teikts Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva paziņojumā. «Krievija nosoda šādas darbības. Kodolizmēģinājumu iniciatori uzņemas personīgo atbildību par šīm darbībām visas pasaules sabiedrības priekšā.»
Ziemeļkorejas tuvākā sabiedrotā Ķīna aicinājusi kaimiņvalsti nesaasināt situāciju. «Ķīna pieprasa Ziemeļkorejai pakļauties tās solījumiem samazināt kodolbruņojumu un atgriezties pie sešpusējām (abas Korejas, Ķīna, Krievija, Japāna un ASV) sarunām,» teikts Ķīnas paziņojumā. Tomēr politikas pētnieki uzskata, ka Ķīna izmantos savas veto tiesības Drošības padomē, lai neatļautu stingrāku sankciju piemērošanu Ziemeļkorejai.
Padomes locekles Japāna un Francija paziņojušas, ka aicinās pret Ziemeļkoreju noteikt jaunas sankcijas.